Valdība ievērojami palielinās„airBaltic” pamatkapitālu; plānoti 60 miljonu zaudējumi

Papildus, ja privātais akcionārs "Baltijas Aviācijas sistēmas" (BAS) neieguldīs savu daļu, "airBaltic" tiks piešķirts aizdevums 25,4 miljonu latu apmērā, šodien žurnālistus informēja Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Anrijs Matīss. Līdz ar to kopējais valsts ieguldījums lidsabiedrībā var sasniegt 83 miljonus latu, no kuriem 25,4 miljonus vēlāk varēs atgūt.

No pamatkapitālā ieguldāmās summas 16 miljonus latu valsts aizdevusi jau iepriekš, un šis aizdevums tiks kapitalizēts. Tiks kapitalizēti arī no jauna ieguldāmie 41,6 miljoni latu.

Matīss atzina, ka izredzes saņemt pozitīvu atbildi no BAS par ieguldījumu ir nelielas.

Gan SM pārstāvis, gan "airBaltic" vadība uzsvēra, ka patlaban izvēlētais scenārijs un valdības lēmums par ieguldījumu nodrošinās lidsabiedrības darbības stabilizāciju un restrukturizāciju.

"AirBaltic" izpilddirektors Martins Gauss žurnālistus informēja, ka saskaņā ar valdības atbalstīto attīstības scenāriju nākamgad floti paredzēts samazināt par desmit lidaparātiem līdz 24. Tiks slēgti arī tie maršruti, kas rada zaudējumus, taču atsevišķos virzienos reisu skaitu esot plānots palielināt. Kā piemēru viņš minēja Briseli. Esot plānots arī atjaunot floti, nomainot vecākas lidmašīnas. Savukārt darbinieku skaita samazinājums neesot paredzēts, jo tas noticis jau iepriekš.

Samazinot lidmašīnu skaitu, tomēr plānots saglabāt apkalpoto pasažieru skaitu Rīgā. Gauss teica, ka dažos maršrutos tiks izmantotas lielākas lidmašīnas. Pakāpeniski pasažieru skaitu iecerēts palielināt.

Plašākas optimizācijas plāna detaļas Gauss pagaidām neatklāja, norādot, ka līdz 2012.gada februāra beigām aviosabiedrībai jāizstrādā biznesa plāns.

Kopumā "airBaltic" vadība bija izstrādājusi trīs iespējamos attīstības scenārijus - pirmais no tiem paredz darbības samazināšanu, otrais - stabilizāciju, trešais - paplašināšanos. Gauss izteica prieku, ka valdība ļāva "iet uz priekšu" ar piedāvāto stabilizācijas scenāriju.

Tāpat Gauss paredz, ka "airBaltic" finanšu rezultāti šogad būs ļoti slikti, un saskaņā ar pašreizējām aplēsēm zaudējumu apmērs varētu būt 60 miljoni latu, šodien žurnālistiem atzina lidsabiedrības. Savukārt apgrozījums, pēc viņa vārdiem, varētu palikt iepriekšējā gada līmenī. Nākamā gada prognozes viņš pagaidām nekomentēja, jo tas vēl nav sācies, taču atzina, ka peļņa nākamgad nav gaidāma. Viņš arī atturējās komentēt, kad "airBaltic" varētu atgriezties pie peļņas.

Runājot par pasažieru skaita izmaiņām, Gauss teica, ka ar patlaban nodrošināto naudu nākamgad būs iespējams pasažieru skaitu saglabāt iepriekšējā līmenī.

Matīss norādīja, ka kopējie valsts ieguldījumi nepārsniegs tos, kas bija paredzēti 3.oktobra vienošanās dokumentā. Viņš norādīja, ka vienošanās paredzēja palielināt "airBaltic" pamatkapitālu par 107 miljoniem latu, no kuriem 57 miljonus latu veidotu valsts ieguldījums.

"airBaltic" padomes priekšsēdētājs Andris Liepiņš žurnālistiem norādīja, ka jaunā valde paredzējusi daudzus pasākumus, lai stabilizētu uzņēmuma darbību un atgrieztu gan klientu, gan piegādātāju uzticību. Valdības lēmums ļaušot stabilizēt kompāniju, precizēt lidojumu virzienus, paaugstināt esošo aktīvu efektivitāti, panākt augstāku rentabilitāti, kā arī samazināt iespējamos uzņēmuma zaudējumus.

Valdības piesaistītā konsultanta "Prudentia" valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš norādīja, ka šodienas valdības lēmums ir stratēģiski svarīgs, jo beidzot "airBaltic" var plānot darbību kā normāla kompānija. Viņš pozitīvi vērtēja to, ka ir vienotība gan valdē, gan padomē, gan akcionāru vidū par to, kas gaidāms kompānijā.

Krastiņš arī minēja, ka valdības mērķis ir atrast tādu stratēģisku partneri, ar ko kopā aviosabiedrību attīstīt. Viņaprāt, tas nav jādara steigā, bet plānveidīgi. Valdībai neesot mērķis turēt 99,8% "airBaltic" akciju tāpēc, ka tas ir patīkami. Ja izdosies atrast partneri, ar ko kopā lidsabiedrību attīstīt, visi būs ieguvēji, norādīja "Prudentia" pārstāvis.

Aviosabiedrības "airBaltic" vadība Ministru kabinetam sagatavotajā sākotnējā biznesa plānā ieteica izvēlēties tādu attīstības scenāriju, kas paredz sākotnēji optimizēt lidmašīnu floti un lidojumu maršrutus, neļaujot biznesa apjomiem samazināties zem kritiskās masas, liecina valdībai iesniegtie dokumenti.

Šāds attīstības scenārijs ļautu "airBaltic" nosargāt tā vadošās tirgus pozīcijas Baltijas reģionā un saglabātu iespēju vēlāk sākt cita scenārija - izplešanās - ieviešanu, ja tas būtu nepieciešams.

Rīgas lidosta šī scenārija realizācijas gadījumā turpinātu attīstīties kā reģionāls tranzītmezgls. Šī scenārija realizācija saglabātu iespējas piesaistīt stratēģisko investoru, jo "airBaltic" varētu demonstrēt turpmāku izaugsmi, sākot ar 2013.gadu, teikts valdībai iesniegtajos dokumentos.

2009. gadā konsolidētā peļņa bija 6,52 miljoni latu, savukārt apgrozījums 180,6 miljoni latu.

Mātesuzņēmuma "airBaltic" konsolidētie zaudējumi pērn bijuši 34,2 miljoni latu, savukārt apgrozījums - 202,45 miljoni latu. Gadu iepriekš apgrozījums sasniedza vien 180,6 miljonus latu, savukārt peļņa bijusi seši miljoni latu. Mātes uzņēmuma personāla izmaksas pērn samazinājušās no 21,55 miljoniem latu līdz 17,59 miljoniem latu. Procentu maksājumos savukārt samaksāti 3,6 miljoni latu.