Ekonomikas ministrija: Nav iespējams izveidot vienotu siltumenerģijas patēriņa aprēķina metodiku visām mājām

Visi attiecīgās mājas dzīvokļu īpašnieki no siltumenerģijas piegādātāja par regulētu cenu pērk siltumenerģiju, kas tiek piegādāta līdz piederības robežai dzīvojamā mājā (nevis dzīvoklī), un tās daudzums uzskaitīts ar skaitītāju, bet cena tiek noteikta saskaņā ar tarifu un ir izteikta kā lati par megavatstundu.

Kā norādīja EM, siltumenerģija tiek izmantota atsevišķā īpašuma apsildei, karstā ūdens sagatavošanai un koplietošanas telpu apsildei. Maksājuma apmēru, kas iegūts, pārvaldniekam nosakot to, kādu daļu no kopējā mājai piegādātā siltumenerģijas daudzuma ir patērējis katrs dzīvokļa īpašnieks, atspoguļo dzīvokļa īpašniekam izrakstītā rēķinā.

Atkarībā no tā, vai dzīvokļu īpašnieki dzīvojamo māju pārvalda paši (vairumā gadījumu pilnvarojot pārvaldnieku), vai arī nav pārņēmuši mājas pārvaldīšanas tiesības, atšķiras normatīvie akti, kas regulē norēķinus par saņemtajiem pakalpojumiem.

Ja dzīvokļu īpašnieki paši pārvalda dzīvojamo māju (tostarp pārvaldīšanu ir uzticējuši veikt pārvaldniekam), gan norēķinu principus, arī aprēķinu metodiku, ar kuras palīdzību tiek aprēķināts katra dzīvokļa patērētais siltumenerģijas daudzums pa pozīcijām (atsevišķā īpašuma apsildei, karstā ūdens sagatavošanai, koplietošanas telpu apsildei), nosaka dzīvokļa īpašnieki. Dzīvokļu īpašnieki ir tiesīgi izlemt visus jautājumus, kas attiecas uz dzīvokļa īpašumā ietilpstošo kopīpašuma daļu.

Parasti jautājumi, kas saistīti ar norēķināšanās pienākumu par saņemto siltumenerģiju, ir atrunāti dzīvokļu īpašnieku un pārvaldnieka savstarpēji noslēgtajā pārvaldīšanas līgumā. Līdz ar to pienākums norēķināties par noteiktu saņemtās siltumenerģijas daļu dzīvokļa īpašniekam izriet no noslēgtā līguma.

Dzīvojamās mājās, kuru pārvaldīšanas tiesības nav pārņemtas, dzīvokļu īpašniekiem arī ir tiesības noteikt to, kāda ir katra dzīvokļa īpašnieka apmaksājamā daļa par saņemto pakalpojumu. Ja īpašnieki nav vienojušies par minēto, tiek piemēroti Ministru kabineta noteikumi "Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu". Šie noteikumi nosaka pamatprincipus norēķiniem par saņemto siltumenerģiju.

To, kā tiek aprēķināts katra dzīvokļa patērētais siltumenerģijas daudzums, kas attiecināms uz katru no minētajām pozīcijām, nosaka katra pārvaldnieka izstrādāta aprēķinu metodika, kas ir atkarīga no katras dzīvojamās mājas tehniskajiem parametriem. Līdz ar to valstī nevar tikt izstrādāta visām mājām vienota metodika, jo katrā mājā situācija var būtiski atšķirties.

Pēc EM domām, dzīvojamai mājai pielāgota norēķinu metodika tikai ļauj pēc iespējas precīzāk aprēķināt katra dzīvokļa īpašnieka maksājumu attiecībā pret visas mājas dzīvokļu kopējo maksājumu par saņemto siltumenerģiju. Tomēr sasniegt mērķi - noteikt pēc iespējas precīzāku katra īpašnieka maksājumu - nav iespējams, ja valstī nosaka vienotu aprēķinu metodiku, par pamatu ņemot vidējos parametrus.

Jau ziņots, ka apkures izmaksas veido ap 70% no kopējiem izdevumiem par mājokļa komunālajiem pakalpojumiem, taču apkures rēķinu sagatavošanas kārtība valstī un pat katrā pašvaldībā atsevišķi ir ļoti atšķirīga, tāpēc būtu nepieciešams vienots regulējums valsts līmenī, uzskata Rīgas pašvaldības speciālisti.

LETA