Biogāzes asociācijas vadītājs neredz zaļās enerģijas vietu "Enerģētikas stratēģijā 2030"
Ja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātā "Enerģētikas stratēģija 2030" tiks apstiprināta pašreizējā redakcijā, ne tikai biogāzei, bet arī zaļajām enerģijām kopumā vieta nav redzama, teica Latvijas Biogāzes asociācijas vadītājs Andis Kārkliņš.
Viņš norādīja uz pretrunām gan pašā stratēģijā, gan arī starp stratēģiju un rīcības plānu Eiropas Savienības (ES) noteikto mērķu sasniegšanai atjaunojamo energoresursu jomā, gan arī dažādu ministriju politikā. Piemēram, dokumentā minēts, ka biogāze vajadzīga un ka to ļoti svarīgi izmantot lauksaimniecībā, taču dažas lapas tālāk tiek norādīts, ka izmantosim tikai to biogāzi, kas ražota no atkritumiem, notekūdeņiem.
Stratēģija arī paredz būvēt iekārtas ar jaudu viens megavats (MW) un lielākas, taču asociācija pret šo ieceri izturas kritiski. Kārkliņš atzina, ka liela iekārta ir izdevīgāka, jo ātrāk atmaksājas, taču lielai biogāzes iekārtai nāk līdzi arī dažādi riski. Piemēram, ekoloģiskais risks, ja kaut kas neiet tā, kā vajag, kā arī biznesa risks, ja pietrūkst izejvielu uz vietas. Viņaprāt, lielas stacijas var būvēt tikai lielas saimniecības.
"Neuzskatu, ka mums Latvijā vajag aizrauties ar lielu izmēru biogāzes iekārtām," teica asociācijas vadītājs. Viņš uzskata, ka vajag atbalstīt arī mazo staciju būvniecību, kā arī dažādāku izejvielu izmantošanu.
Kārkliņš arī asi kritizēja to, ka Latvijā trūkst vienotas pozīcijas. "Katra no ministrijām zīmē savu attīstības plānu un ar citām nekomunicē. Piemēram, Zemkopības ministrija (ZM) izstrādā vienu atbalsta shēmu, kas ir pilnīgā pretrunā tam, ko izstrādā EM. Pilnīgs komunikācijas un kopējās stratēģijas trūkums," vērtēja asociācijas vadītājs. Kā piemēru viņš minēja to, ka ZM pārziņā esošajā programmā atbalsts bija paredzēs biogāzes iekārtām līdz 0,5 MW lielumam, kas ir pretēji EM pozīcijai.
"Sasēdieties kopā un nospriediet, ko jums vajag," mudināja Kārkliņš. Viņš minēja, ka vienai nozarei ir daudz ministriju - EM, ZM, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un vēl Satiksmes ministrija. "Tā ir tā budžeta konsolidācija, ko neviens negrib darīt. Salieciet kopā departamentus un atlaidiet pusi," sacīja Kārkliņš.
Runājot par atbalstu zaļās enerģijas ražotājiem, viņš norādīja, ka patlaban biogāzes jomā atbalstu vēl ir iespējams saņemt, tomēr vairāki citi veidi patlaban "palikuši aiz borta". Viņš arī norādīja, ka nav skaidrības par Atjaunojamās enerģijas likumprojektu, kas tika skatīts, bet netika pieņems iepriekšējās Saeimas laikā. Šajā likumprojektā bija paredzētas izmaiņas zaļās enerģijas atbalsta shēmās.
Savukārt sabiedrības viedoklis, viņaprāt, ministrijām vajadzīgs tikai, lai likumdošanas iniciatīvās var ielikt atsaucēs, ka notikusi konsultēšanās ar tautu.
Kā ziņots, EM janvāra beigās rīkoja diskusiju par tās izstrādāto "Enerģētikas stratēģiju 2030". EM piedāvāja vērtēšanai trīs iespējamos scenārijus - konservatīvo, sabalansēto un ambiciozo. Sabalansētais ietver iepriekš stratēģijā paredzētos pasākumus, konservatīvais paredz turpināt īstenot iepriekš noteikto politiku, bet ambiciozais - aktīvāk pievērsties zaļās enerģijas izmantošanai. EM par piemērotāko atzinusi sabalansēto scenāriju.
