Danusevičs: Latvijas ārējais parāds pieaugs par 2,6 miljardiem
Pēc iestāšanās eirozonā Latvijas valsts parāds pieaugs par 30% jeb 2,6 miljardiem latu, saka Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs.
„Līdzko Latvija iestāsies eirozonā mūsu valsts ārējais parāds pieaugs par 30%. Pašlaik tas ir 5,6 miljardi lati,” intervijā Rīgas krievu izdevumam „Deloviji Vesti” teica Danusēvičs. Tādēļ LTA ļoti cer, ka Latvija tomēr neiestāsies eirozonā, uzsver LTA vadītājs.
„Kaut kāds labums (no iestāšanās eirozonā) būs, bet jau tagad ir skaidrs, ka mūs gaida milzīgi tēriņi, kuri būs jāmaksā Latvijai pēc eiro ieviešanas. Ja Grieķija izstāsies no eirozonas tuvākā pusotra gada laikā, par ko runā praktiski visi Eiropas ekonomisti, tad tas eirzonas valstīm izmaksās 376 miljardus eiro. Paredzēts, ka šajā laikā Latvijai jau ir jākļūst par eirozonas valsti un mums būs jāmaksā 1% no šīs summas – 3,7 miljardi eiro (2,6 miljardi lati). Pašlaik mūsu valsts ārējais parāds ir 5,7 miljardi latu. No tā izriet, ka mūsu valsts parāds pieaugs par 30%, jo mums jau nav savu miljardu, ko maksāt,” sarēķinājis Danusēvičs.
„Vēl viens jautājums Latvijas Bankai: Polijas Finanšu ministrija ir paziņojusi, ka eiro ieviesīs ne ātrāk kā 2020. gadā. Tādējādi Polijai – vienai no stabilākajām jaunās Eiropas ekonomikām – ir savi argumenti, kāpēc nevajag atteikties no savas nacionālās valūtas. Kālab mums nav šādu argumentu? Ja ir, kāpēc Latvijas Banka par to nestāsta cilvēkiem? Lielākā daļa likumu, kurus šobrīd pieņem, kaitē nacionālajai ekonomikai, bet ir labvēlīgi starptautiskajiem kreditoriem un tā saucamajiem „investoriem”, kas tikai Latvijā pumpē naudu. Mēs taču brīnišķīgi redzam, ka tirdzniecības bilance kļūst arvien sliktāka: imports pieaug ātrās nekā eksports,” saka Danusēvičs.
