Ogu saimniecība noalgo viesstrādniekus un paliek bez nerviem. Vietējie strādāt negrib
Melleņu lauku saimniecībai "Lauberes ogas" Ogres novadā šovasar nepaveicās ar sezonas strādniekiem. Saimniecībai tikai ar lielām grūtībām izdevās novākt ogas – lasītājus nevarēja atrast ne Latvijā, ne ārzemēs.
Piecdesmit hektāru lielajai ogu saimniecībai sezonas laikā nepieciešams ap 70 strādnieku, taču pašu mājās izdodas atrast tikai labi ja pusi. Tāpēc saimniecības vadītājs Aleksejs Fomičevs šovasar noalgoja 25 ukraiņu viesstrādniekus. Tomēr ieguvums bijušas vienas vienīgas klapatas, jo tikai pāris strādnieku godprātīgi strādājuši. Vieni slinkojuši, citi drīz vien aizbraukuši paši, lai savaldītu citus, pat nācies izsaukt robežsargus.
Vietējie negrib, ārzemnieki nevēlas
Fomičevs laikrakstam "MK Latvija" stāsta, ka algu nopelnīt loderējot nevar. Jāstrādā vaiga sviedros, un tad uz rokas varot nopelnīt līdz 800 eiro mēnesī. Vietējie nav pieraduši pie tik intensīva darba, bet ārzemnieki uzskatījuši, ka viņiem alga pienākas tāpat vien. Daži ukraiņi no melleņu lauka aizgājuši teju vai otrajā dienā, jo negribēja locīt muguru no rīta līdz vakaram.
Lauberes ogu saimniekam viesstrādnieku uzaicināšana prasījusi gan lielus naudas līdzekļus, gan daudz nervu. “Likums nosaka, ka viesstrādniekam mēnesī jāmaksā no 818 eiro bruto (pirms nodokļu nomaksas – Red.). Sanāk, ka mēs ne visiem, bet pārmaksājam, jo viesstrādniekiem maksājam vairāk. Otrs – viņu uzaicināšana un izmitināšana arī maksā naudu. Arī aizbraukt un atvest viņus uz darbu maksā naudu,” saka Fomičevs.
Pirms ukraiņu uzaicināšanas saimnieks nesekmīgi centies darbiniekus atrast pašu mājās, bet uz sludinājumiem atsaukušies nedaudzi. “Pārsvarā jaunieši vairāk sēž mājās pie datoriem. Un lauksaimniecība ir tā kategorija, kas prasa fizisku spēku, kur ir nepieciešams locīties, uzreiz sāp mugura,” spriež Fomičevs.
Ja reiz Eiropa, tad algas kā Eiropā
Lasot ogas, nopelnīt varot 15, varbūt 20 eiro dienā, ja ļoti veikli strādā, varbūt arī 25 eiro. Tomēr ukraiņu viesstrādniekiem tas nešķitis vilinoši.
“Viņiem bija tāds uzskats – braucam nevis uz Latviju, bet gan uz Eiropas Savienību. Saklausījušies, ka Holandē un Beļģijā strādniekam stundā maksā astoņus eiro, viņi gribēja, lai tā arī ir pie mums. Kaut gan jau iepriekšējās sarunās mēs viņiem paskaidrojām, kas jādara un cik jāstrādā, lai nopelnītu naudu. Lauksaimniecībā jau maksā ne pēc stundām, bet arī pēc izstrādes, sevišķi sezonas darbiniekiem,” klāsta Fomičevs.
Uz lauka paliek tikai deviņi
Tomēr viesstrādnieki palikuši pie sava, sākušies konflikti, dažiem piedāvāts aizbraukt, daži paši saprata, ka pārvērtējuši savas spējas.
“Nācās pat izsaukt robežsardzes darbiniekus, lai ukraiņus atturētu no ceļošanas pa Eiropu, jo, uzaicinot viņus strādāt uz Latviju, mēs uzņēmāmies atbildību ne tikai par viņu uzturēšanos Latvijā, bet arī Eiropas Savienībā kopumā,” atklāj saimnieks. Pēc mēneša uz lauka palikuši tikai deviņi cilvēki. Kaut arī ne viss bija raiti, viņi spēja novākt, kopumā mērot, 100 kilometru garas melleņu dobes.
“Paldies par to, jo pretējā gadījumā raža paliktu nenovākta. Bet, cik tas viss prasīja nervu, nevaru izstāstīt! No deviņiem palikušajiem ukraiņu viesstrādniekiem nākamgad es atkal darbā pieņemtu tikai divus,” MK Latvija atzinis Fomičevs.
