Latvijai esot jāuzlabo Krievijas tūristiem piedāvātais serviss
Liela daļa krievu, tiesa, no Maskavas, sūdzoties par to, ka viņiem īsti nav skaidrs, par ko viņi te maksā. Olafs Slūtiņš uzskata, ka krievu tūristi šeit netiek pienācīgi apkalpoti un lutināti.
Bizness un ekonomika

Latvijai esot jāuzlabo Krievijas tūristiem piedāvātais serviss

Jauns.lv

Latvija tūrisma jomā nevar gulēt uz veciem lauriem attiecībā uz Krievijas tūristiem, un ir jāuzlabo servisa līmenis, atzina bijušais Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības vadītājs Krievijā Olafs Slūtiņš.

"Liela daļa krievu, tiesa, no Maskavas, sūdzas par to, ka viņiem īsti nav skaidrs, par ko viņi te maksā. Ar servisa līmeni Latvijai ir jāiet līdzi laikam, un tas ir jāceļ. Nevar prasīt latu par to, lai iebrauktu Jūrmalā, un neko nedarīt infrastruktūras attīstībai. Maskavas bagātais tūrists ir ļoti prasīgs un piekasīgs. Mēs nevaram ilgi dzīvot uz veciem lauriem. Turklāt nekas no jauna jau nav jāizdomā – jāaizbrauc kaut vai uz labākajiem Turcijas un Ēģiptes kūrortiem un jāpaskatās, kāds servisa līmenis tiek piedāvāts tur," teica Slūtiņš.

Viņš uzsvēra, ka tas pats attiecas uz satiksmi. "Piemēram, pasažieru vilcieni, kas kursē uz Krieviju, – tie ir tieši tādi paši kā pirms 30 gadiem, nekas nav mainīts. Bet tie ir lidmašīnas cenā," piebilda bijušais LIAA pārstāvis Krievijā.

Viņš sacīja, ka daudzi Krievijas tūristi uz Latviju brauc nostalģijas dēļ. "Tāpat te ir mērens klimats – gaiss ir tīrs, nav par karstu, nav par aukstu. Tāpat apkārt ir vide, kurā var runāt krieviski. Protams, ka liela interese ir par festivālu "Jaunais vilnis". Sava loma ir arī tam, ka ir iegādāti īpašumi – tas nozīmē, ka brauc ne tikai pats saimnieks, bet arī viņa radi un draugi," klāstīja Slūtiņš.

Bijušais LIAA pārstāvniecības vadītājs norādīja, ka Igaunija tūrisma jomā Latviju izkonkurē. "Mēs jau varam priecāties par tūrisma pieaugumu, bet Igaunija mums šajā ziņā pogas izgriež. Igaunija ir starp desmit populārākajiem Krievijas tūristu galamērķiem, bet mēs neesam," pastāstīja Slūtiņš.

Viņš informēja, ka problēmas rada garās rindas pēc vīzām. "Varbūt mums vajag dot vīzas uz garākiem termiņiem, nevis tikai vienreizējās vai divreizējās. It kā jau mēs uzreiz varam teikt – re, cik daudz cilvēku stāv rindā pēc vīzas, bet liela daļa jau pēc stundas nolād to dienu, kad viņi izdomāja braukt uz Latviju un tādēļ tagad stāv tajā rindā. Vēstniecība atzīst, ka viņi dara, ko var, un šogad atkal pieaugums par 50%. Es patiešām redzu, ka viņi strādā tās virsstundas, visus pieņem līdz pēdējam, kas tajā dienā rindā iestājies. Neskatoties ne uz ko, par attieksmi sūdzas daudzi – gan no Krievijas, gan Latvijas. Latvija esot vissarežģītākā valsts, kur saņemt vīzu. Tā viņi maigi izsakās. Iespējams, ka esam precīzāki un piesardzīgāki Šengenas normu ievērošanā nekā pati Eiropa. Ticīgāki par pāvestu. Savukārt Igaunija šajā ziņā esot daudz cilvēciskāka un pretimnākošāka. Iespējams, ka tādēļ viņi tūrismā mūs apsteidz," pieļāva Slūtiņš.

Bijušais LIAA pārstāvis Krievijā gan piekrita, ka vīzu izsniegšana pēdējā laikā ir uzlabojusies. "Tomēr, ko arī nevar noliegt – sūdzības joprojām pastāv. Te gan arī ir jāvērtē katrs gadījums atsevišķi, bet ir uzņēmēji, kas tieši par šo jautājumu sūdzas. Un kā likums – viņi neko nevienam oficiāli nesaka, neraksta, baidās, ka nākamo reizi var būt represijas," viņš piebilda.

BNS, Foto: Agnese Gulbe/LETA