2,5 collu HDD kļūs tikai 5 milimetrus biezs
Bija laiki, kad personālā datora lielākā atmiņa bija krietni mazāka par mūsdienīga viedtālruņa atmiņu. Toreiz šķita vairāk nekā pietiekami divu gigabaitu cietais disks, 366 kilohercu procesors un 64 megabaitu operatīvā atmiņa.
Mūsdienās viss kļuvis mazs, jaudīgs un salīdzinoši lēts. Ja vien neskaita datora cietos diskus, kas Taivānas plūdu dēļ radītā deficīta iespaidā kļuva vai divtik dārgi nekā līdz tam. Pēc ražotāju finansu atskaitēm var spriest, ka šis padārdzinājums ļāvis HDD ražotājiem diezgan prāvi “uzvārīties”. Taču šis ir tas gadījums, kad nauda tiks izmantota labā lietā – jaunas paaudzes 2,5 collu cietā diska radīšanā, kuru varētu izmantot ultraplāno klēpjdatoru ražošanā.
Līdz šim plānākais HDD ir par diviem milimetriem biezāks. Tāpēc modernajos plānajos datoros nākas izmantot krietni vien dārgākos SSD, kas, gluži loģiski, sadārdzina arī pašu datoru.
Pagaidām gan piecus milimetrus biezā HDD radīšana ir tikai izstrādes procesā. Pašreiz vēl pāragri priecāties, jo nav ne jausmas, cik sarešģīta būs šādas atmiņas iekārtas ražošana un vai beigu galā tas neizmaksās dārgāk par ātrāko un modernāko SSD. Ja cerības attaisnosies un plānais HDD izrādīsies pietiekami lēts, tad ultraplānie klepjdatori būs pieejami arī studentiem un mājsaimniecēm. Tas priecē, taču pilnīgi noteikti sabiedrības turīgākajiem datoru lietotājiem nāksies meklēt jaunu veidu, kā publiski izrādīt savu maksātspēju.
