Gaismas pilī strādās ap 400 cilvēku, būs vairāk nekā 10 jaunu amatu
Plānots, ka bibliotēka cilvēkus apkalpos 24 stundas diennaktī, tāpēc būs nepieciešams vairāk darbinieku.
Bizness un ekonomika

Gaismas pilī strādās ap 400 cilvēku, būs vairāk nekā 10 jaunu amatu

Jauns.lv

Paredzams, ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunajā ēkā jeb Gaismas pilī strādās ap 400 cilvēku, un visu bibliotēkas funkciju nodrošināšanai tiks izveidoti arī vairāk nekā 10 jauni amati.

Par to pastāstīja LNB Personāla nodaļas vadītāja Lita Hofmane.

Patlaban Latvijas Nacionālajā bibliotēkā strādā 332 cilvēki. "Jau tagad redzams, ka, pastāvot finansiālajām problēmām, personāls strauji nepieaugs, bet plānveidīgi tiks attīstīts saskaņā ar plānu," atzina Hofmane.

Pašlaik jau pieņemti atsevišķi speciālisti tieši darbam topošajā LNB ēkā - komunikāciju tīkla inženieris, ēku ekspluatācijas un aprīkojuma nodrošinājuma inženieri.

Paredzams, ka līdz ar pārvākšanos uz jauno ēku pieaugs bibliotekāro darbinieku skaits saistībā ar apkalpošanu 24 stundu režīmā, datu veidošanu un rasmošanas (angl. harvesting - automatizētas internetā pieejamo tiešsaistes publikāciju vākšanas un arhivēšanas) apjomu pieaugumu, kā arī digitalizāciju visās bibliotēkas pakalpojumu un speciālo krājumu departamentu nodaļās, atklāja LNB Personāla nodaļas vadītāja.

Tāpat pieaugs arī IT speciālistu skaits, būtiski mainīsies Saimnieciskajā departamentā nodarbināto skaits, pienākumi un izvietojums.

Visvairāk jaunu amatu būs IT departamentā - web tehnoloģiju speciālists, programmētājs, lietojumu administratori, IT projektu vadītājs, perifērijas iekārtu speciālists, videonovērošanas un multimediju sistēmu speciālists, IT drošības un monitoringa speciālists, telefonijas, apsardzes un ugunsdzēsības sistēmu speciālists.

Savukārt Bibliogrāfijas institūtā darbu sāks speciālists rasmošanas jautājumos, akadēmiskā repozitārija veidotājs, datu modeļu eksperts, semantiskā tīmekļa datu tehnoloģiju eksperts un autoritatīvo datu eksperts.

Tāpat pēc pārvākšanās uz jauno ēku bibliotēkai vajadzēs gidus, tulkus, skaņu un gaismu inženierus, apsardzes darbiniekus, mārketinga speciālistu, dārznieku un citus darbiniekus.

Esošo štatu samazināšana nav plānota, toties daudz tiek strādāts, lai uzlabotu pašreizējo darbinieku kompetenci, norādīja LNB Personāla nodaļas vadītāja.

Viņa atzīmēja, ka Latvijas Nacionālajai bibliotēkai ir pašai savs Mācību centrs, kas sistemātiski nodarbojas gan ar pašu, gan visas valsts bibliotekāro speciālistu profesionālo pilnveidi. Vairums centra pasniedzēju ir LNB vadošie speciālisti-eksperti savā jomā.

Papildus plānots jau šogad sākt apmācīt 120 darbiniekus, kuri ir iesaistīti datu veidošanā.

Hofmane informēja, ka jau pašlaik notiek bibliotekāru pārprofilēšana par nozaru bibliotekāriem. 25 vadošie darbinieki un speciālisti dodas ārzemju komandējumos, lai iepazītos ar labāko pieredzi atsevišķās zinātņu nozarēs, bibliotekārajos un tehnoloģiskajos procesos.

"Pastiprināti notiek kursi efektīvas saskarsmes veidošanas jomā (it īpaši darbā ar sociāli marginālām bibliotēkas lietotāju grupām), kā arī svešvalodu zināšanu uzlabošanā. Domājot par korporatīvo kultūru un savu tēlu jaunajā ēkā, ir notikuši vairāki komandas veidošanas semināri struktūrvienību vadītājiem," pastāstīja Personāla nodaļas vadītāja.

Jaunos speciālistus bibliotēku zinātnēs Latvijā gatavo gan Kultūras koledža, gan Latvijas Universitāte. Pēc Hofmanes teiktā, teorētiskās sagatavotības līmenis ir labs, tomēr daudzas lietas var apgūt tikai praksē.

"Diemžēl zemais atalgojums un neapmierinošais finansējums pēdējos gados nav ļāvis pietiekami piesaistīt jaunos speciālistus. Vadošos speciālistus, inženiertehniskos un ITK speciālistus meklējam, gan izmantojot personāla atlases kompāniju pakalpojumus, gan profesionālos portālus un sociālos tīklus," norādīja Hofmane.

Jau vēstīts, ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas celtniecību būvnieki sola pabeigt nākamā gada 4.maijā, bet apmeklētājiem to plānots atvērt 2014.gada sākumā, jo līdz tam bibliotēka vēl jāiekārto.

Tomēr pagaidām joprojām neskaidra ir infrastruktūras objektu izbūve, tostarp pieslēgšanās pilsētas kanalizācijai un ūdensvadam, jo Kultūras ministrijas izsludinātais iepirkums jau vairākus mēnešus ir iestrēdzis.

BNS/Foto: Evija Trifanova/LETA