Strautiņš: Rūpniecības produkcijas izlaides kritums septembrī ir pārsteigums un, visdrīzāk, arī izņēmums
Apstrādes rūpniecības izlaides kritums septembrī pret augustu ir nepatīkamākā makroekonomikas ziņa vairāku mēnešu laikā. Iepriekš apsteidzošie dati neliecināja, ka tas notiks, šis apstāklis arī sniedz cerību, ka notikumi septembrī izrādīsies izņēmums, uzskata "DNB bankas" ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.
"Jāatgādina, ka pasūtījumu un jo īpaši eksporta pasūtījumu apjoms augustā sasniedza līdz šim augstāko punktu, savukārt nozares noskaņojuma rādītājs Eiropas Komisijas publicētajos indeksos ir bijis praktiski nemainīgs jau vairāk nekā gadu," norāda Strautiņš.
Eksperts skaidro, ka pie krituma lielā mērā vainojami arī specifiski, lai neteiktu savdabīgi notikumi, kuriem ir maza saistība ar nozares ilglaicīgo virzību. Tā, izlaide ķīmiskajā rūpniecībā mēneša griezumā kritusies par 47,4%, taču ķīmiskajā rūpniecībā vismaz izlaides apjomu ziņā patlaban dominējošajai bioeļļas ražošanai aptrūcies izejvielu, acīmredzot rapša sēklu. Pēc ražas ievākšanas problēmai vajadzētu atrisināties, turklāt šim sektoram ir daudz lielāka ietekme uz rūpniecības izlaides apjomu nekā uz pievienoto vērtību.
"Ja apakšnozaru datos ir kāds patiešām nepatīkams skaitlis, tā nav ķīmijas izlaides samazināšanās gandrīz uz pusi, bet gan kritums gatavo metālizstrādājumu ražošanā par 3,9%, kas padziļinājis kritumu gada griezumā līdz 11,3% pēc trīs mēnešus ilgušās lejupslīdes. Šīs apakšnozares līknes noliekšanās uz leju ir līdz šim nepārprotamākā eirozonas recesijas ietekmes zīme un ir arī vismaz brīdinājuma signāls mašīnbūvei," uzskata Strautiņš.
Mašīnbūvei patlaban joprojām klājas ļoti labi, elektrisko iekārtu ražošanā septembris pat bijis rekordmēnesis ar krietnu atrāvienu, norāda ekonomikas eksperts. Elektronikā izlaide pret augustu ir kritusies, bet no ļoti augsta līmeņa. Ārējo grūtību iespaids saskatāms arī zāģmateriālu ražošanā un nemetālisko minerālu ražošanā, tikmēr augstākas pievienotās vērtības koksnes produktu ražošanā joprojām viss ir kārtībā un lēnām, bet noturīgi augšup virzās pārtikas pārstrāde, piebilst Strautiņš.
"Saistībā ar rūpniecību un tās izaugsmes izredzēm, kas joprojām ir visnotaļ labas, var bilst kādu vārdu saistībā ar patlaban tik populāro nevienlīdzības tēmu. Sagaidu, ka daudz lielākā mērā uz ražošanu balstīta ekonomikas izaugsme, kas būs raksturīga šai desmitgadei, veicinās vienlīdzīgāku ienākumu sadalījumu. Rūpniecība visumā sniedz plašākas iespējas veidot karjeru cilvēkiem, kuri to nesāk ar augsta līmeņa izglītības dokumentu kabatā, sniedzot plašākas iespējas sevi pierādīt arī ne uz teorētisku zinību iegūšanu orientētiem cilvēkiem," uzskata Strautiņš.
Viņš piebilst, ka rūpniecība ir samērā vienmērīgi izvietota valsts teritorijā. Pēdējie pieejamie precīzie dati ir par 2009.gadu, tad Rīgas devums apstrādes rūpniecībā bija 37% pretstatā 53% īpatsvaram iekšzemes kopproduktā.
"Tātad vairāk uz rūpniecību balstīta izaugsme būs arī reģionālās atšķirības mazinoša. Arī rūpniecībai par labu nāk liela cilvēku skaita dzīvošana vienuviet, taču tā šajā ziņā kopumā ir mazāk "izvēlīga" nekā tādas ar augstu ienākumu gūšanas spēju raksturīgas pakalpojumu nozares kā biznesa pakalpojumi, informācijas tehnoloģijas, finanses," skaidro Strautiņš.
Eksperts piebilst, ka jaunās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ar lielu rūpniecības īpatsvaru, kā Čehija, Slovākija, Ungārija, Slovēnija, pieder Eiropas vienlīdzīgākajām valstīm, kamēr Latvija ar tās līdz šim nelielo rūpniecības īpatsvaru, kas gan jau sasniedzis ES vidējo - viena no nevienlīdzīgākajām. "Nodokļu politika ir svarīga, bet tā neizšķir visu," uzsver Strautiņš.
Jau ziņots, ka šā gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 6,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Tai skaitā apstrādes rūpniecībā deviņos mēnešos bija pieaugums par 10% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 3,5%, bet samazinājums bija elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē - par 4,6%.
Šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2012.gada otro ceturksni, rūpniecības produkcijas izlaide pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 2,3%, tai skaitā apstrādes rūpniecībā - par 1,6%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 8,9% un elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 1,2%.
Šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 5,9%, tai skaitā apstrādes rūpniecībā - par 8,1%, bet samazinājums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 1,1% un elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē - par 1,3%.
Šā gada septembrī, salīdzinot ar 2012.gada augustu, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās samazinājās par 2,8%, bet salīdzinājumā ar pagājušā gada septembri rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 3,1%.
