Renault kolekcijā 11 konstruktoru kausi
2012. gadā izcīnītais Konstruktoru kauss Renault īpašumā ir jau vienpadsmitais, kas iegūts sportā. Pēc spēku apvienošanas ar Williams astoņdesmito gadu beigās pirmais Konstruktoru kauss tika iegūts 1992. gadā.
Pēc tam sekoja veiksmīgā titulu izcīņa 1993. un 1994. gadā. 1995. gadā Renault sāka sadarbību ar Benetton un tūdaļ izcīnīja vēl vienu kausu, līdz 1996. un 1997. gadā to atkal savā īpašumā ieguva Williams, nodrošinot sesto Konstruktoru kausu sadarbībā ar Renault. Pēc īsas prombūtnes no sporta Renault atgriezās ar savu Renault F1 komandu, izcīnot vēl divus Konstruktoru kausus 2005. un 2006. gadā. Pēdējā sadarbība ar Red Bull Racing komandu ir nodrošinājusi trīs Konstruktoru kausus pēc kārtas.
1992. gads: Williams
Naidžels Mansels (Nigel Mansell) nodrošināja Renault pirmo pasaules čempiona titulu, turklāt viņš to paveica dominējošā stilā. Esot pie stūres Williams formulai, kas aprīkota ar RS4 Renault dzinēju, Mansels atklāja sezonu, izcīnot piecas uzvaras pēc kārtas. Viņa pārsvars tika saglabāts visas sezonas garumā, un par čempionu viņš tika kronēts jau pēc Ungārijas Grand Prix sacensībām, kas ir tikai 11. sacensību seriālā. Konstruktoru kausa izcīņa tika nodrošināta jau nākamajās sacensībās - Beļģijas Grand Prix. Noslēdzot sezonu, Williams-Renault bija izcīnījuši 10 uzvaras, 11 ātrākos apļus un sešus "viens-divi" finišus.
1993. gads: Williams
Williams-Renault saglabāja līderpozīcijas tehnisko inovāciju segmentā, un tas nodrošināja čempiona titula un Konstruktora kausa iegūšanu jau otro gadu pēc kārtas. RS5 tika uzlabots, un Alēns Prosts (Alain Prost), kas atgriezās pēc atpūtas, iesaistījās aizraujošā cīņā ar Airtonu Sennu (Ayrton Senna). Pēc trīs sacensībām brazīlietis bija vadībā klasifikācijā, savukārt Profesors atspēlējās, izcīnot četras uzvaras pēc kārtas sezonas vidū un plūca laurus Portugāles Grand Prix sacensībās. Sezonas noslēgumā Williams-Renault bija 10 uzvaras, septiņas Protams un trīs jaunpienācējam Deimonam Hilam (Damon Hill), 10 ātrākie apļi un 22 goda pjedestāli. Šajā sezonā Renault atzīmē arī 50. uzvaru Formula 1 sacensībās.
1994. gads: Williams
Pēc divām fantastiskām uzvarām, izcīnot gan čempionu titulu, gan Konstruktoru kausu, Renault atkal nodrošināja Konstruktoru kausu 1994. gadā, lai gan sezonu aizēnoja traģiskā Airtona Sennas nāve Imolā.
1995. gads: Benetton
Šajā gadā tika ieviesti jauni noteikumi, kas paredzēja, ka dzinēja kapacitāte nedrīkst pārsniegt trīs litrus. Renault piegādāja Benetton komandai jauno RS7 dzinēju, un Mihaels Šūmahers (Michael Schumacher) ar deviņām uzvarām izcīnīja otro čempiona titulu pēc kārtas. Renault turpināja savu sadarbību ar Williams, un dzinējs nodrošināja uzvaru visos sacensību posmos, izņemot vienu, un top četrinieku ieņēma ar Renault dzinējiem aprīkotās formulas.
1996. gads: Williams
Williams atguva savas pozīcijas, un Deimons Hils (Damon Hill) beidzot izcīnīja čempiona titulu, apsteidzot Žaku Vilenēvu (Jacques Villeneuve), kļūstot par vienīgo F1 čempiona dēlu, kas pats izcīnījis čempiona titulu. Hilam bija astoņas uzvaras, ieskaitot trīs veiksmīgas uzvaras pirmajās trijās sacensībās, un nodrošināja titula iegūšanu gada pēdējās sacensībās Japānā.
1997. gads: Williams
Pēc spīdošas sezonas kā jaunajam braucējam iepriekšējā gadā Žaks Vilenēvs (Jacques Villeneuve) kļuva par Williams komandas vadošo braucēju un jau tūdaļ iesaistījās cīņā ar divkārtējo čempionu Mihaelu Šūmaheru par čempiona titulu. Kanādietis izcīnīja septiņas uzvaras tajā sezonā, tomēr fināla cīņa par čempiona titulu, kas notika Herezā, izpalika, jo pēc pretskata sadursmes Šūmahers izstājās un tika diskvalificēts, savukārt Vilenēvs tika kronēts par pasaules čempionu. Pēc sešiem izcīnītiem Konstruktora kausiem Renault aizgāja no F1 kā oficiālais dzinēju piegādātājs, bet V10 dzinējs kļuva par šablonu Williams, BAR un Arrows komandām.
2005. gads: Renault
Pēc oficiālās aiziešanas no F1 1997. gada sezonas beigās 2002. gadā Renault atgriezās, pārņemot kādreizējo Benetton komandu. Izmantojot R25 dzinēju, komanda uzrādīja ievērojamu progresu, līdz 2005. gadā Brazīlijas Grand Prix sacensībās Fernando Alonso izcīnīja čempiona titulu, kļūstot par tā laika jaunāko čempiona titula ieguvēju - 24 gadu un 59 dienu vecumā, pārspējot Emersona Fitipaldi (Emerson Fittipaldi) rekordu. Šajā sezonā Renault izcīnīja arī Konstruktoru kausu.
2006. gads: Renault
2006. gadā sākās jauna ēra - pēc ilgtošiem gadiem, izmantojot V10 dzinējus, 2006. gadā debitēja R26 dzinējs, kas bija pirmais Renault V8 dzinējs. Jaunais dzinējs palīdzēja Alonso izcīnīt otru čempiona titulu ar septiņām uzvarām, ieskaitot uzvaru Monako Grand Prix sacensībās, nodrošinot uzvaras gan V10, gan V8 ērā. Alonso kļuva par jaunāko divkārtējo čempionu sporta vēsturē, savukārt Renault atkal izcīnīja Konstruktoru kausu, par pieciem punktiem apsteidzot Ferrari.
2010. gads: Red Bull Racing
2007. gadā Renault paziņoja par dzinēju piegādi citām komandām un nodibināja veiksmīgu sadarbību ar Red Bull Racing, kuru tagad vada tehniskais direktors Adrians Ņūvijs (Adrian Newey), kuram ir iepriekšēja sadarbības pieredze ar Renault kopš Williams laikiem. Episka cīņa starp Red Bull, McLaren un Ferrari komandām bija vērojama visas sezonas garumā, līdz sezonas pēdējās sacensībās, kas notika Abū Dabī Sebastjans Fetels (Sebastian Vettel) izcīnīja uzvaru, piesavinoties Hamiltona kā visu laiku jaunākā čempionāta dalībnieka čempiona titulu. Renault palīdzēja kopumā izcīnīt deviņas uzvaras.
2011. gads: Red Bull Racing
Red Bull Racing un Renault sadarbība tika atsākta no tās pašas vietas, kur tā apstājās, un arī šajā sezonā komanda turpināja dominēt sacensībās. RS27 dzinējs palīdzēja izcīnīt kopumā 12 uzvaras, ieskaitot sacensībās Monako un Itālijā, kopumā izcīnīt 650 punktus, kas nodrošināja komandas kronēšanu par čempioniem jau Korejas Grand Prix sacensībās. Sebastjans Fetels otro čempiona titulu pēc kārtas nodrošināja jau sacensībās Japānā.
2012. gads: Red Bull Racing
Septiņas uzvaras, septiņi ātrākie apļi un 440 punktu nodrošināja Konstruktoru kausu trešo gadu pēc kārtas Red Bull Racing un Renault sadarbības ietvaros.