Pircējiem sāp sirds, ka tirgū pārdevēji viņus apšmauc. VIDEO

TV3 raidījums „Bez Tabu” izsekoja Valda iepirkšanās ceļam. Viņš pie pārdevējas nopircis vistiņu, kura it kā sverot 950 gramus, bet vēlāk, pirkumu pārbaudot uz kontrolsvariem, konstatējis, ka tas pāris minūšu laikā, neizsaiņots no iepirkumu maisiņa, ir noliesējis par veseliem 300 gramiem - līdz 650 gramiem. Iznāca, ka pārdevēja pircēju bija apkrāpusi par 70 santīmiem.

Vēršoties ar pretenzijām pie pārdevējas, viņa pircējam uzreiz atdeva izkrāpto naudu un pārtrauca tirgošanos, sakot, ka viņas darba laiks ir beidzies. Nākamajā dienā, atpazīstot Valdi, pārdevēja viņam vistiņas vairs nepārdeva, sakot, ka tās vairs nav svaigas, un novāca no letes.

Āgenskalna tirgus administratore Gunta Asare teic, ka viņai jau ir apnicis cīnīties ar negodīgiem pārdevējiem. Viņa iesaka šaubu gadījumos apkrāptajiem pircējiem uz kontrolsvariem pārbaudīt preces svaru un vērsties pie tirgus kasieriem – kontrolieriem vai pie pašiem tirgotājiem. Firmas „Dūmi” vadītājs, kura uzraudzībā strādā pārdevēja – krāpniece, „Bez Tabu” teica, ka „parunās” ar nogrēkojušos tirgotāju. No darba gan viņu uzreiz neatlaidīšot, bet brīdinājums un paskaidrojama rakstīšana gan viņai draudot.

Arī citi „Bez Tabu” aptaujātie pircēji atzina, ka viņiem ir nācies piedzīvot apkrāpšanu tirgos.

Kāds regulārs tirgus apmeklētājs Vilmārs, kurš parasti mēdz pārbaudīt nopirktās preces svaru, Kasjauns.lv teica: „Zinu, ka mani Pārdaugavas paziņas, ejot iepirkties uz Āgenskalna tirgu, jau zina pie kuras pārdevējas var, bet pie kuras nevar iepirkties, kuram stendam jāiet apkārt ar līkumu, jo tur pircējus konsekventi apkrāpj. Man nav gadījušās nepatikšanas Āgenskalna tirgū, bet Centrāltirgū un Vidzemes tirgū gan it bieži, sevišķi pērkot sieru. Nosverot nopirkto siera gabalu uz kontrolsvariem, nereti konstatēju, ka esmu apkrāpts par pārdesmit santīmiem. Tad sabēdājies un nikns, ejot atpakaļ esot pēc savas naudiņas, esmu ievērojis, ka tirgos praktiski visiem pārdevējiem ir salūzuši svari.

Pārdevēja – krāpniece paķer no manis siera gabalu un to nosver uz kaimiņos esošās pārdevējas svariem, kas rāda gluži citu svaru, nekā man tika pārdots, un gandrīz ar asarām acīs dievojas, ka viņas svari, lūk, nupat ir sabojājušies, jo no rīta, uzsākot darbu, tie esot bijuši superprecīzi. Atdodot man izkrāpto naudu, viņa sakās tūlīt pat saukt meistaru un sabojātos svarus remontēt. Interesanti, ka pēc dienas, iepērkoties blakus pie „pareizo svaru” pārdevējas, izrādās, ka nu bojātie svari ir apmainījušies vietām. Tā nu ir tāda pārdevēju - krāpnieču īpatnēja solidaritāte pret piekasīgajiem pircējiem, kuri vēlas iepirkties godīgi.”