Latvija melnajā sarakstā vēlas iekļaut „Parex bankas” parādniekus Krievijā
Mūsu austrumu kaimiņzemē klīst runas, ka Latvija melnajā sarakstā vēlas iekļaut tos Krievijas politiķus un biznesmeņus, kuri nevēlas atgriezt kādreiz „Parex bankā” ņemtos kredītus. Nacionalizētas bankas pašreizējie pārstāvji no akciju sabiedrības „Reverta” gan šādas runas noliedz.
Kasjauns.lv jau rakstīja, ka Krievijā ir iestrēguši apmēram 300 miljoni ASV dolāru (ap 160 miljoniem latu), kurus līdz 2008. gadam Krievijas biznesmeņiem izsniedza „Parex banka”. Tiek pat uzskatīts, ka savulaik „Parex banka” necerēja šos kredītus atgūt pret tiem pretī saņemot savas bankas lobēšanu Krievijā. Bet nu pēc „Parex bankas” nacionalizācijas tās jaunie saimnieki tos vēlas atgūt. Tas viņiem neizdodas, jo Krievijas tiesās viena pēc otras tiek noraidītas „Parex bankas” sliktās daļas pārvaldītāja – „Revertas” prasības.
Tādēļ „Reverta” vēlas izdarīt spiedienu uz biznesmeņiem, politiķiem un tiesnešiem, kuri var ietekmēt šo kredītu likteni. Krievijas portāls kompromat.ru publicējis to cilvēku sarakstu, kuri šo kredītu skandāla ietvaros varētu tikt iekļauti Latvijas melnajā sarakstā, respektīvi, viņiem tiktu liegta iebraukšana ne tikai Latvijā, bet arī visā Šengenas zonā. Tiesa gan, informācijas avoti netiek minēti, bet pati „Reverta” kategoriski noraida, ka tai ir kāds sakars ar šādu „Parex” melno sarakstu un runas par to nodēvējusi par meliem.
„Reverta” Komunikāciju un mārketinga daļas vadītāja Marita Ozoliņa Krievijas portālu kompromat.ru informēja: „„Reverta” publicēto informāciju vērtē kā ieinteresēto personu mēģinājumu ietekmēt mūsu kompāniju, kā arī maldināt sabiedrību un Krievijas Federācijas tiesu sistēmu.”
Krievijas prese raksta, ka anonīms Krievijas valdībai tuvu stāvošs avots norādījis, ka „Parex” melnajā sarakstā varētu tikt iekļautas šādas personas:
* Čuvašijas republikas pārstāvis Krievijas Federācijas padomē, biznesmenis un producents Leonīds Ļebedevs, kurš ir saistīts ar vērienīgāko „Parex bankas” izsniegto 100 miljonu ASV dolāru (53 miljoni latu) izsniegto kredītu uzņēmumam „Severorgsintez” gāzes pārstrādes rūpnīcas būvniecībai Sibīrijā;
* bijušais Krievijas vicepremjers un rūpniecības un enerģētikas ministrs Viktors Hristenko, kurš no 2004. līdz 2008. gadam kūrēja Krievijas kravu tranzītu caur Latviju;
* Krievijas prezidenta palīgs starptautisko attiecību jautājumos Sergejs Prihodko, kurš pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā strādāja Krievijas vēstniecība Latvijā un joprojām saglabājis biznesa intereses Latvijā;
* pašreizējais Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs;
* tāpat šai sarakstā varētu tikt iekļauta virkne Krievijas tiesnešu, kuri Krievijas tiesās pieņēmuši Latvijai un „Revertai” nelabvēlīgu lēmumus.
Jāteic, ka vienam no šajā melnajā sarakstā ietvertajiem – Krievijas ziņu aģentūras „Regnum” vadītājam un kādreizējam prezidenta Vladimira Putina pārvaldes vadītājam Modestam Koļerovam jau šī gada augustā bija liegta iebraukšana Latvijā un viņš tika atzīts par mūsu valstij nevēlamu personu.