Kuras Latvijā būs visaugstāk atalgotās profesijas 2023.gadā?
Kur sūtīt mācīties savus bērnus, lai pēc 10 gadiem viņiem būtu vislabāk atalgotākā un pieprasītākā profesija Latvijas darba tirgū?
Ekonomikas ministrija prognozē, ka tuvākajā desmitgadē aizvien straujāk pieaugs pieprasījums pēc augstas kvalifikācijas speciālistiem, it īpaši inženierzinātņu un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomās. Tomēr vienlaikus palielināsies pieprasījums arī pēc vidējās kvalifikācijas profesiju speciālistiem. Gandrīz divas trešdaļas no visa darbaspēka pieprasījuma palielinājuma līdz 2020.gadam noteiks trīs nozares - apstrādes rūpniecība, tirdzniecība un komercpakalpojumi. Tas nozīmē, ka darbu viegli atradīs metālapstrādes, mašīnbūves strādnieki un rūpniecisko iekārtu operatori. Un labi veiksies arī tirdzniecības un komercpakalpojumu nozares darbiniekiem - uzņēmējdarbības profesionāļiem, pārdošanas speciālistiem, tirdzniecības pārstāvjiem un dažāda līmeņa komercdarbiniekiem.
Informāciju tehnoloģiju joma – joprojām topā
Pēdējos gados daudz runāts par to, ka viens no Latvijas konkurētspējas trumpjiem ir augsti kvalificēti IKT darbinieki, kuri šobrīd ir vieni no pieprasītākajiem un augstāk atalgotajiem speciālistiem tirgū. Statistika liecina - pat pie relatīvi augstā IKT nozares atalgojuma līmeņa, Latvijā jau šobrīd ir grūti apmierināt pieaugošo pieprasījumu pēc šīs nozares speciālistiem un programmētājiem, portālu Kasjauns.lv informē Ekonomikas ministrija.
Informāciju un tehnoloģiju nozare ir viena no tām, kurā trūkst darbaspēks arī Eiropas līmenī. Tiek prognozēts, ka pieprasījums pēc IT konsultantu, atbalsta personāla, programmētāju, datu apstrādes tehniķu un IT projektu vadītāju pakalpojumiem tuvākajā desmitgadē aizvien pieaugs. Arī Ekonomikas ministrijas speciālisti IKT jomu ierindojusi starp tām, kurām nākotnē būs augstākas algas nekā vidēji Latvijas tautsaimniecībā.
Darbinieku pieprasījumu nosaka tendences Eiropas Savienībā
Prognozējot IT speciālistu pieprasījumu, jāņem vērā, ka Latvijas situāciju būtiski ietekmē tendences Eiropas Savienības (ES) darba tirgū. Tā kā Eiropai trūkst IT jomas speciālisti, ir jārēķinās, ka mēs būsim viena no darbaspēka „donorvalstīm”, un arī turpmāk pastāvēs liels darbaspēka aizplūšanas risks, norāda Labklājības ministrijas speciālisti. Ko tas nozīmē Latvijā palikušajiem? Jādomā, ka IKT jomā saglabāsies tikpat augsts pieprasījums un atalgojuma līmenis.
Līdzīga situācija novērojama arī veselības nozarē. Kamēr vien ES valstīs pastāv ārstu, farmaceitu un medmāsu izstrūkums, tikmēr daļa Latvijas veselības aprūpes darbnieku, labāka atalgojuma meklējumos, dosies strādāt citu valstu slimnīcās. Jau pagājušajā gadā definēts, ka Latvijā jāpalielina augstākās izglītības piedāvājums gan veselības aprūpes, sociālās labklājības, gan farmācijas jomās. Ņemot vērā šīs tendences, jāsecina, ka pieprasījums pēc veselības aprūpes darbiniekiem Latvijā saglabāsies augsts.
Speciālisti norāda, ka mūsdienās ekonomikas struktūras izmaiņas ir ļoti cieši saistītas ar globāliem procesiem un var notikt salīdzinoši strauji. Tas nozīmē, ka arī darbaspēkam ir jābūt ļoti elastīgam un spējīgam pielāgoties šiem apstākļiem. Ekonomikas ministrijas speciālisti portālam Kasjauns.lv stāsta, ka izšķiroša nozīme darba tirgū ir indivīda spējai ne tikai profesionāli pilnveidoties kādā konkrētā profesijā, bet arī spēt apgūt dažādas starpdisciplinārās prasmes, tādējādi iegūstot lielas priekšrocības konkurencei darba tirgū.
Augstākais atalgojums – finansistiem, apdrošinātājiem un IT darbiniekiem
Runājot par tālākā nākotnē sagaidāmo atalgojumu, tiek prognozēts, ka ekonomikai pakāpeniski augot, pieaugs arī iedzīvotāju ienākumu un labklājība. Tomēr atalgojumu sadalījums pa dažādām profesijām, vistacamāk būtiski nemainīsies. Augstākas algas nekā vidēji tautsaimniecībā paredzamas finanšu pakalpojumu, apdrošināšanas darbības, informācijas un komunikācijas pakalpojumu jomā, atsevišķās transporta nozarēs kā aviācija un kuģniecība. Tajā pašā laikā šajās nozarēs, izņemot IKT, ļoti būtisks pieprasījuma pieaugums pēc darbaspēka nav gaidāms.
Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija gan mudina jauniešus ļoti rūpīgi izvērtēt savas nākotnes profesijas izvēli. „Izvēloties nākotnes profesiju nevajadzētu vadīties tikai pēc skaitļiem par prognozēto darbaspēka pieprasījumu un sagaidāmo atalgojumu. Gandrīz jebkurā jomā atbilstoši kvalificēts un zinošs speciālists vienmēr būs pieprasīts un atbilstoši apmaksāts,” portālam Kasjauns.lv norāda Ekonomikas ministrijas speciālisti.
