Darba devēji spiesti pārskatīt algas un motivācijas sistēmu

Tā secināts karjeras un darba portāla irdarbs.lv organizētajā ekspertu diskusijā „Kā novērst darbaspēka izbraukšanu un atrast darbinieku no esošajiem resursiem”.

Jāapzinās, ka labu darbinieku trūkst visā Eiropā, bet Latvija atrodas vienotā darba tirgū un brīvās konkurences apstākļos. Aizbraukušos ārzemēs notur ne tikai vairākkārt augstākais atalgojums, bet arī dzīves stabilitāte un drošība par rītdienu, tomēr arī dzīvei Latvijā un vietējam darba tirgum ir savas priekšrocības. Turklāt šeit ir ievērojams brīvo darba vietu daudzums, uzsver eksperti. Tādēļ pakāpeniski pieaug darba devēju piedāvātais atalgojums un uzlabojas darbinieku motivācijas sistēma.

„Darba devējiem pašreiz aktīvāk jādomā kā noturēt labu darbinieku, kuram ir zināšanas, pieredze un lojalitāte pret esošo darbavietu. Adekvāta alga, sociālās garantijas, veselības apdrošināšana ir tikai daļa no nepieciešamā, lai darbā justos labi. Piemēram, ir darbavietas, kuras apmaksā vai nodrošina transportu līdz darbavietai, reizi mēnesī darbiniekiem iegādājas kino biļetes un citādi motivē. Savukārt potenciālajam darbiniekam jāspēj atbildēt nākamajam darba devējam – kāds būs mans ieguldījums uzņēmumā, ko tas iegūs, pieņemot tieši mani. Jābūt samēram starp darba meklētāja prasībām un reālo iespējamo pienesumu, un ko darba devējs var nodrošināt. Būtiski katram padomāt par savas karjeras plānošanu ilgtermiņā,” diskusijā uzsvēra irdarbs.lv vadītāja Evija Šalte.  

Milzīgs ieguldījums

„Kopumā bezdarbs samazinās, bet ne tikai tādēļ, ka daudz aizbraucēju, bet liela daļa tiešām atrod darbu. Atsevišķiem darba devējiem jāizvērtē, ko solīt darba sludinājumos, jo bieži gadās, ka darbinieks nesaņem tik lielu atalgojumu vai dažādus bonusus, kā sākotnēji abas puses vienojušās. Darba devējiem mūsdienās jāprot noturēt savus darbiniekus. Tas ir milzīgs ieguldījums, ja uzņēmums iegulda darbinieka apmācībā.

Aizvien trūkst darbinieku informācijas tehnoloģiju jomā, pārtikas tehnologi, kas spētu vadīt ražošanu. Lielāka kadru mainība pašreiz vērojama tirdzniecībā, zivju pārstrādē. Ieteikums tiem, kuri apzinās, ka drīzumā gribētu mainīt darbu vai būs spiesti to darīt, ir jaunu darbu aktīvi sākt meklēt esot vēl darba attiecībās. Neieteiktu dzīvot ar domu, ka laiks, kad iztikšu ar saņemto bezdarbnieka pabalstu, būs labs atpūtai -  gan jauns darbs tāpat atradīsies. Var arī neizdoties tik ātri atsākt strādāt – turklāt tieši tādā darbavietā, kādā vēlaties,” rezumēja Nodarbinātības Valsts aģentūras Darba tirgus nodaļas vadītāja Kristīne Pudāne.

„Informācijas tehnoloģiju nozare ir specifiska, kvalificētu speciālistu aizvien nav pietiekami un mūsu nostādne ir, ka tos lielākoties paši izaudzinām no jaunajiem. Saskaramies arī ar darba meklētājiem, kuriem ir neadekvātas prasības atalgojumam, bet nespēj izpildīt konkrētus darba uzdevumus. Apzināmies, ka bāzes samaksai jābūt tik lielai, lai darbinieks spētu uzturēt sevi un ģimeni, tādējādi jūtoties komfortabli. Bonusu sistēmai, piemēram, naudas prēmijai tiešām jāsniedz darbiniekam iespēju doties ceļojumā vai tamlīdzīgi. Turklāt katru darbinieku vērtējam kā individualitāti, un daļai būtiskāk pat ir regulāri komandējumi vai saņemt papildus profesionālu apmācību. Vienlaikus apzinos, ka spējīgus speciālistus, kuri pašreiz strādā ārzemēs diez vai varēšu ataicināt strādāt mūsu uzņēmumā. Turklāt ne vairākas reizes lielākās algas, bet gan konkrētajā valstī stabilā dzīves nodrošinājuma, drošības par rītdienu dēļ,” norādīja SIA „DEAC” valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis.

Kā atpakaļ mājās sagaidīt emigrantus?

„Reemigrācijas plāns pašreiz liek padomāt nopietni par to, kāda būs realitāte darba tirgū pēc dažiem gadiem un kā labāk šai situācijai sagatavoties. Nevajadzētu būt tā, ka cilvēki atbrauc, nevar atrast īsā laikā darbu un aizbrauc atpakaļ. Ekonomikas ministrija jau pašreiz daudz dara, bet būtiski pēc iespējas apzināt reālo situāciju par aizbraukušajiem, viņu prasmēm, valodu zināšanām, iespējām strādāt Latvijā, kā par tām labāk informēt un tā tālāk. Jābūt gataviem, ka atgriezīsies ģimenes, skolas vecuma bērni. Vienlaikus jāraugās, lai darba tirgū būtu iespējami vairāk cilvēku tieši ar tādām prasmēm, kā pieprasa reālais darba tirgus. Ļoti laba iespēja uzņēmējiem ir, piemēram, ar 50% valsts finansiālu atbalstu apmācīt darbiniekus konkrētām prasmēm. Vēl labs atbalsta variants būtu - uzņēmējs iegulda konkrētu summu darbiniekā, bet, ja darbinieku īsā laikā pārpērk nākamais darba devējs, tad viņš līdzšinējam darba devējam atmaksā darbiniekā ieguldīto,” ierosināja ekonomikas ministra padomniece sadarbībai ar partnerorganizācijām Ilona Platonova.