Eksperts: aizliegums mest pār bortu zivis Latvijai var izrādīties izdevīgs
Eiropas Parlamenta (EP) plāni jau nākamajā gadā aizliegt mazāka izmēra zivju izmešanu atpakaļ jūrā Latvijas zvejniekiem var izrādīties izdevīgs, jo ļaus pārvest krastā arī tās zivis, kuras līdz šim bija aizliegts zvejot, intervijā atzina Latvijas Zivsaimnieku asociācijas vadītājs Inārijs Voits.
Viņš norādīja, ka plānotajam aizliegumam ir gan negatīvais, gan pozitīvais aspekts.
"Zvejniekiem noteikti gaidāmi zaudējumi - mazās zivis, ko līdz šim metām atpakaļ, būs jāved krastā un jāpārdod lētāk. Patlaban vēl nevaru pateikt, cik lieli varētu būt šie zaudējumi, tomēr vairāki procenti no katra loma ir tieši šādas mazvērtīgas zivis. Ja izmešus "norēķinātu nost" no kvotas, būtu labi, bet Eiropas Savienība (ES) to nepieļaus," sacīja Voits.
Tāpat viņš atzina, ka saistībā ar iecerēto aizliegumu pastāv problēma, kuras risinājums nav atrodams nevienā zivsaimniecības reformu pavadošajā dokumentā, proti, nav izstrādāts kontroles mehānisms.
"Iepriekš bija plānots uz kuģiem novietot novērošanas kameras, bet no šīs idejas zvejnieku protestu dēļ Brisele atteicās, jo kameru izvietošana nozīmē astronomiskas izmaksas. Nākamais priekšlikums bija uz katra kuģa izmitināt inspektoru, tomēr arī tas neizturēja kritiku, jo kurš gan uz katra, arī mazā, zvejas kuģa būvēs atsevišķu kajīti? Nav skaidrības arī par kompensācijām, tā ka minētās ieceres pastāv tikai uz papīra. Savukārt tas, vai zvejnieki met vai nemet ārā zivis, ir tikai pašu zvejnieku godaprāta jautājums," sacīja Voits.
Viņš arī norādīja, ka priekšlikuma apstiprināšanas gadījumā Latvijas zvejnieki oficiāli drīkstēs vest krastā arī tās zivis, kuras līdz šim bija aizliegts zvejot.
"Piemēram, zeltpleksti un akmeņpleksti, kuru nozvejai Baltijas jūrā Latvijai patlaban nav kvotu. Tās ir ļoti vērtīgas zivis un "interesantas" gan zvejniekiem no cenu viedokļa un zivrūpniekiem – no produkcijas sortimenta paplašināšanas viedokļa," sacīja Voits, vienlaikus atzīstot, ka ar to būs nemierā Vācijas, Zviedrijas, Dānijas zvejnieki, kuriem ir attiecīgās kvotas un ne mazākā vēlmes piedzīvot konkurences pastiprināšanos.
"Tā ka būtībā aizliegums izmest zivis Latvijas zvejniekiem varētu izrādīties pozitīvs lēmums. Mēs gan vēl nezinām, kad gaidāms galīgais lēmums, jo tagad par reformu notiek debates un vienošanās nav gaidāma līdz vasaras vidum," rezumēja asociācijas vadītājs.
Kā ziņots, EP februāra sākumā apstiprināja kopējās zivsaimniecības politikas reformas plānu, kas cita starpā paredz pārtraukt zivju izmešanu atpakaļ jūrā. Plānā norādīts, ka gandrīz ceturtā daļa visu ES nozvejoto zivju tiek izmestas atpakaļ jūrā, kas parasti notiek nevēlamu zivju sugu vai pārāk mazu zivju nozvejas gadījumos. Tā kā lielākā daļa izmesto zivju aiziet bojā, EP deputāti apstiprināja noteikumu, ka no 2014.gada zvejas kuģiem būs jāizkrauj viss nozvejotais apjoms saskaņā ar īpašu kalendāro grafiku.
LETA, Nozare.lv/ Foto: Edijs Pālens/ LETA
