Raidījums: Latvijas dzelzceļa elektrifikācija var apgrūtināt "LDz Cargo" darbību
Latvijas dzelzceļa elektrifikācija var apgrūtināt valsts uzņēmuma "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitas kompānijas, kravu pārvadātāja "LDz Cargo" darbību, pieļauj LTV raidījums "De facto".
Dzelzceļa elektrifikācijā plānots ieguldīt 400 miljonus latu no Eiropas Savienības (ES) fondiem. LDz tuvākajā laikā plāno izsludināt priekšdarbu projektu, savukārt līdzekļi elektrifikācijai paredzēti nākamajā ES kohēzijas fonda periodā. Elektrifikācijas projekta gaitā, kas ilgs līdz 2020.gadam, tiks pārvilkti esošie vadi Pierīgas dzelzceļa līnijās, kā arī izbūvētas jaunas līnijas virzienos uz Ventspili, Jelgavu, Krustpili, Rēzekni un Daugavpili. Šāda izvēle, ko nosaka Eiropas Komisija, izriet no galvenajiem kravu maršrutiem.
Politiķi un eksperti saskata vairākus ieguvumus, ko dos elektrifikācija - tīrāka vide, dzelzceļa satiksme varētu kļūt klusāka un izdevīgāka pārvadātājiem, jo elektrība ir lētāka nekā dīzeļdegviela. Raidījums pauž bažas, ka projekts radīs riskus atsevišķiem valsts uzņēmumiem, piemēram, "LDz Cargo", kam būšot jāuzņemas simtiem miljonu lielas saistības jaunu lokomotīvju iegādei, pretējā gadījumā riskējot zaudēt savas tirgus pozīcijas konkurentiem.
Pašreizējie elektrovilcieni jaunajai infrastruktūrai nederēšot, jo tos baro līdzstrāva, bet jaunajā sistēmā ir paredzēta maiņstrāva, kas ir taupīgāka. Pašlaik turpinās skandalozais jaunu vilcienu iepirkums, kas derēšot abās sistēmās, taču konkursa iznākums joprojām ir miglā tīts.
Tikpat neskaidra aina paveroties arī kravu pārvadājumu sektorā, kam pamatā elektrifikācija lielā mērā domāta. Aptuveni 75% no visiem pārvadājumiem šobrīd nodrošina LDz meitasuzņēmums "LDz Cargo", kas brauc ar vecām dīzeļlokomotīvēm. Lai uzņēmuma vilcienu parku nomainītu, nepieciešami aptuveni 500 miljoni latu, liecina pirms aptuveni gada veikti aprēķini. Tā kā kravu pārvadājumu tirgus, atšķirībā no pasažieru, ir brīvs konkurencei, ne no valsts budžeta, ne arī no Eiropas fondiem jaunas lokomotīves pirkt nedrīkst.
LDz elektrifikācijas projekta vadītāja Aija Poča skaidrojusi, ka, mainot lokomotīves, varētu ietaupīt uz degvielu, un par šo ietaupījumu pirkt nākamās, taču būšot jāņem arī kredīti. Lokomotīves pakāpeniski varētu nomainīt līdz 2030.gadam.
Savukārt "Vienotības" politiķis Dzintars Zaķis neuzskata, ka LDz varētu rasties problēmas, turklāt "nebūtu jādomā, ka mūžu mūžos tikai valsts dzelzceļš būs tas, kas pārvadās kravas pa Latvijas sliedēm". Raidījums atzīmē, ka Zaķa vārdi ir zīmīgi ar to, ka par ienākšanu Latvijas kravu pārvadāšanas tirgū pērn paziņoja ar Krievijas dzelzceļu saistīts uzņēmums "Euro Rail Trans", kas gatavo dokumentus licences saņemšanai.
Saistību ar Latvijas elektrifikāciju visi iesaistītie gan nolieguši, tomēr raidījums atzīmē, ka Vācijas uzņēmums "Siemens" ar kancleres Angelas Merkelas piedalīšanos pērn ar Krievijas dzelzceļu noslēdza līgumu par 700 elektrificētu lokomotīvju ražošanu un "Siemens" jau piedalās Krievijas dzelzceļa elektrifikācijā, tāpēc "šāds krievu-vācu tandēms" varētu izrādīt interesi arī par Latvijas tirgu.
