Par nesamaksātu ceļa nodokli noskrūvē riteni
Kādus tik briesmu stāstus neesam gan dzirdējuši, gan lasījuši par parādpiedzinēju “radošo” pieeju savam amatam. Nemaz nerunājot par zvaniem svētdienas agros rītos un vizītēm vēlos vakaros.
Likuma ietvaros parādpiedzinējs var izdarīt vien to pašu, ko jebkurš pilsonis – vērsties pēc palīdzības tiesā. Protams, ja aizmirstam par iekļaušanu mistiskajos “melnajos sarakstos” un līdzīgām lietām. Cita lieta – tiesu izpildītājs. Te paveras daudz plašāks “kaujas lauks”, jo pastāv iespēja arestēt bankas kontus, neļaut iziet automobiļa tehnisko apskati vai pat palaist ūtrupē jūsu mīļāko naktspodiņu.
Interesantu veidu, kā piedzīt neapmaksātos sodus par satiksmes noteikumu pārkāpumiem un ikgadējo ceļa nodokli, kurš gan Krievijā ir krietni mazāks nekā pie mums, ir atklājuši Udmurtijas tiesu izpildītāji.
Gluži automobili neatņemt, ja neapmaksāto soda vai nodokļa apmērs ir tikai nieka daži desmiti latu. Bet arī bez ievērības šādus valsts kaitniekus atstāt nedrīkst. Tad nu atliek vien noskrūvēt grēkā nonākušajam automobilim vienu vai vairākus riteņus, atkarībā no parāda apjoma, un lieta darīta.
Udmurtijas republikā viss notiek godīgi! Riteņu noskrūvēšana notiek stingri paša auto īpašnieka klātbūtnē un tikai tajos gadījumos, ja tas atteicies nokārtot rēķinus turpat uz vietas.
Noskrūvētie riteņi pēc desmit dienām nonāk tirdzniecībā, savukārt iegūtie naudas līdzekļi tiek novirzīti parāda segšanai. Savā ziņā tas ļauj izdarīt secinājumus par Udmurtijas republikas autoparka stāvokli, jo zinot Krievijas nelielo sodu un nodokļu apmērus, daža laba auto ritenis varētu nosegt pat vesela dzīvojamā rajona iekavētos parādus.
Pirmais parādnieks bija 25 gadus vecs Iževskas iedzīvotājs, kurš trīs mēnešu laikā nebija nokārtojis 500 rubļu (9 lati) sodu par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu. Tiesas izpildītāji pamanīja viņa automobili VAZ 2114 veikala stāvlaukumā, piedāvāja nomaksāt parādu un, saņēmuši atteikumu, noskrūvēja žigulītim vienu riteni.
Turpat stāvlaukumā atklājās vēl trīs nemaksātāju spēkrati. Viens piekrita samaksāt parādu turpat stāvlaukumā skaidrā naudā, otrs atdeva rezerves riteni un trešais nepažēloja mobilo telefonu.
Pie mums īpaši liels pieprasījums pēc rezerves riteņiem nebūs, taču vienmēr var pasmelties idejas pie pieredzējušiem “bukiem”! Ir taču galu galā sensenais paņēmiens – nokārtot lielās vajadzības eļļas caurumā, vai ventilācijas sistēmā iestūķēt jēlu olu. Efektīgi! Tiesa gan – neatgriezeniski.
Gints Gavers, Foto: Žanneta Kaminska
