Dombrovskis: reālākā iespēja "Liepājas metalurga" glābšanai - investora piesaiste

Dombrovskis atzina, ka "Liepājas metalurga" īpašnieki nav gatavi pildīt kreditoru izvirzītās prasības, kuru izpildes gadījumā varētu domāt par atbalstu uzņēmuma. Piemēram, uzņēmuma akcionāri ir paziņojuši, ka viņiem neesot prasīto 25 miljonu latu ieguldīšanai "Liepājas metalurgā", ko premjers nodēvēja par visai dīvainu situāciju, ņemot vērā, ka uzņēmuma īpašnieki atrodas miljonāru sarakstos. Uzņēmuma vadība valdībā solījusi, ka vismaz nauda algu izmaksām strādniekiem būs.

Ministru prezidents ir vīlies arī par "Liepājas metalurga" rīcību, veicot vairāku miljonu maksājumu vienam no saviem kreditoriem bez skaidriem kritērijiem, pēc kuriem tiek izraudzīti kreditori, kuru saistības tiek dzēstas.

Akcionāru ieinteresētību uzņēmuma problēmu risināšanā īpaši neredzam, secināja Dombrovskis, izvairoties atbildēt, vai valsts glābtu uzņēmumu, ja tam netiek atrasti investori un arī akcionāri nespēj vienoties.

Kā ziņots, valdība ir nolēmusi izveidot darba grupu, kas koordinēs "Liepājas metalurga" problēmu risināšanu. Darba grupas galvenie uzdevumi būs no valsts un pašvaldības puses operatīvi koordinēt nepieciešamos pasākumus "Liepājas metalurga" situācijas risināšanai un izstrādāt risinājumus uzņēmējdarbības un nodarbinātības veicināšanai Liepājas pilsētā un reģionā.

Patlaban "Liepājas metalurgā" izveidojusies sarežģīta finanšu situācija un, akcionāriem nespējot vienoties par nepieciešamajiem ieguldījumiem un pasākumiem uzņēmuma stabilizācijai, pastāv risks, ka "Liepājas metalurgs" var strauji samazināt darbības apjomus, kas radītu negatīvas sociālekonomiskās sekas uz Liepājas pilsētu un reģionu, kā arī Latvijas ekonomiku kopumā, uzsvērts Ekonomikas ministrijas (EM) izplatītajā paziņojumā.

"Liepājas metalurgs" jau ir paziņojis par darbinieku skaita samazināšanu, kas varētu ietekmēt arī saistītos uzņēmumus un kopējo nodarbinātības situāciju Liepājā. Tāpēc izveidota vadības grupa, lai nodrošinātu operatīvu visu iesaistīto institūciju sadarbību, informācijas koordināciju un rīcību starp valsts un pašvaldības iestādēm, strādājot pie jautājumiem, kas saistīti ar situāciju "Liepājas metalurgā".

Tāpat ir jāsagatavo konkrēti īstermiņa un vidēja termiņa risinājumi uzņēmējdarbības un nodarbinātības veicināšanai Liepājā, piemēram, paredzot bez darba palikušo iesaistīšanu pagaidu darbu veikšanā, uzlabojot uzņēmējdarbības infrastruktūru un paredzot atbalstu esošo uzņēmumu darbības paplašināšanai, atzīmē EM.

EM uzskata, ka "valsts jau līdz šim ir aktīvi iesaistījusies un savas kompetences robežās sniegusi palīdzību "Liepājas metalurga" situācijas risināšanai", tomēr ministrija uzsver, ka valsts nav "Liepājas metalurga" akcionārs un tā nevar ietekmēt privāta uzņēmuma vadību un biznesa lēmumus, tāpēc uzņēmuma tālākā darbībā prioritāri ir atkarīga no esošajiem akcionāriem, profesionālas "Liepājas metalurga" vadības un pārvaldības, uzņēmuma lielākajiem kreditoriem un piegādātājiem.

"Liepājas metalurga" situācijas stabilizācijai un uzņēmuma darbam ir nepieciešams komplekss risinājums, kurā svarīga visu pušu sadarbība un vienots darbs, uzsver EM. Valsts kopā ar Kreditoru klubu ir izvirzījusi piecas prasības, kas ir jāizpilda esošajiem "Liepājas metalurga" akcionāriem un uzņēmuma vadībai, lai valsts un Kreditoru klubs sniegtu atbalstu.

Kreditoru klubs ir izvirzījis prasības: akcionāriem jāiegulda papildus līdzekļi; uzņēmumam jāpārvēl jauna valde, kuru atbalsta visi akcionāri; uzņēmumam jāiepērk metāllūžņi tepat Baltijas tirgū par cenu, kas atbilst šim tirgum, nevis dārgāk; uzņēmumam jāsamaksā kredīta procentu maksājumu Itālijas bankai "UniCredit S.p.A"; kā arī uzņēmuma vadībai dažu nedēļu laikā jāizstrādā skaidrs uzņēmuma naudas plūsmas restrukturizācijas plāns. Tikai pēc šo prasību izpildes un darbības stratēģijas plāna iesniegšanas Kreditoru klubam tiks lemts par turpmāk veicamajām darbībām, Kreditoru klubam paturot tiesības izvirzīt jaunus nosacījumus atbalsta sniegšanai.

LETA/Foto: Edijs Pālens/LETA