Pilnīgi citādāks automobilis. Volkswagen Golf VII. FOTO
Esmu pilnīgi drošs, ka tūdaļ pamatīgi aizskāršu gan Volkswagen, gan teju pusei Latvijas autobraucēju svētākās jūtas, paziņodams, ka Volkswagen Golf man īpašas emocijas nav raisījis nekad. Nekādas emocijas. Nu tā, ka pilnīgi vienalga – ne patīk , ne nepatīk.
Protams, arī es esmu dzirdējis nenogurstošus stāstus par vācu autobūves kvalitāti un perfekto tehnoloģisko izpildījumu. Par to, cik labi šis auto kalpo pēc daudzdesmit gadiem un citas cildinošas lietas. Arī šiem apgalvojumiem nevaru ne piekrist, ne nepiekrist, jo ne ar vienu “golfu” neesmu nobraucis daudzdesmit gadu. Arī ar japāni, amerikāni, francūzi vai itāli tik ilgi braukt nav nācies, taču pilnīgi noteikti frāze “ideālā tehniskā stāvoklī” pie 1992. gada automobiļa sludinājuma izsauc smaidu. Arī cilvēks, kurš ne reizi nav smēķējis, lietojis alkoholu, visu mūžu sportojis un ēdis pārtikas bagātinātājus saujām, sava mūža norieta pusē jau pēc rūpnīcas uzstādījumiem nevar būt “ideālā tehniskā stāvoklī”. Kur nu vēl automobilis.
Taču šodien mēs dodamies ielās ar septītās paaudzes Golf. To pašu, kurš aizvadītā gada Parīzes autoizstādē svinīgi tika atbrīvots no melnā pārklāja un īsā laikā ieguva Gada Auto titulu Latvijā, Eiropā un visā pasaulē.
Divi pilnīgi atšķirīgi automobiļi, kas noslēpti zem viena kopējā nosaukuma “Volkswagen Golf VII”. Viens no ārpuses skatoties, otrs iekāpjot iekšā un izbraucot no autostāvvietas. Brīžiem pat šķiet, ka Volkswagen dizaineriem un inženieriem izdevies apvienot nesavienojamas lietas, taču te nu tas ir – Gada Auto 2013!
Pirmais Volkswagen Golf VII – no ārpuses skatoties. Tas varētu būt lielisks slepenā dienesta aģentu barucamrīks. Auto, ar kuru būt neredzamam nesagādā ne mazāko problēmu. Ar to jebkurā brīdī var iejukt kopējā pūlī un neviens pat neiedomāsies, ka tajā atrodies. Pat blakusstāvošā automobiļa pasažieri tevi nepamanīs. Vienkārši neievēros. Ja vēl auto nokrāsots melnā, pelēkā vai sudrabainā krāsā, tad vari būt drošs – paslēpes spēlējot, pat nevajadzēs slēpties.
Nav jau tā, ka ilgajā evolūcijas ceļā Golf vizuāli nebūtu mainījies nemaz. Tomēr tā vien šķiet, ka Volkswagen šajā gadījumā ietaupījis uz dizainera rēķina un pludlīniju rasējumi veikti ar līneālu vien. Bez cirkuļa un lokāla palīdzības.
Var jau būt, ka tas arī nav slikti. Vismaz kaimiņi neskaudīs jauno pirkumu un nerakstīs ziņojumus atbilstošām instancēm ar aizdomām, ka “kaimiņš no pretējā dzīvokļa jau atkal nopircis jaunu auto, lai gan strādā parastu algotu darbu un maksā visus komunālos maksājumus”.
Otrais Volkswagen Golf VII – iesēžoties vadītāja vai kaut pasažiera vietā! Te aizmirstas viss, kas redzēts no ārpuses. Pat melnā, pelēkā vai sudrabotā krāsa pagaist kā nebijusi. Komforts? Un kāds vēl! Plašums? Vietas pietiktu vēl vismaz trīs tādiem pašiem simtkilogramniekiem kā es! Ergonomika? Viss ir tieši tur, kur rokas un kājas to meklē.
Turklāt dīvaini, bet pie Golf VII salona veidošanas Volkswagen tomēr pieaicinājis arī dizaineri. Turklāt labu. Viss ir ne tikai ērts un funkcionāls, bet arī gaumīgs. Dažam labam kompaktniekam pat labāk pārklāt priekšējo paneli ar avīzi. Lai nerastos vēlme salīdzināt!
Jaunajam “golfam” ir trīs aprīkojuma līnijas un trīs dzinēji. No Trendline, Comfortline un Highline aprīkojuma kārtām mūsu rīcībā nonāk trešā. Turklāt ar vēl šādiem tādiem papildus “navarotiem”. Savukārt no 1,2 TSI, 1,4 TSI un 1,6 TDI mēs spiežam pedāli grīdā 1,4 TSI Bluemotion ar 140 zirgspēku jaudu un pieticīgu degvielas patēriņu. Tam visam klāt arī DSG jeb divsajūgu ātrumkārba. Ja kāds vēlas sevi mierināt ar domu, ka sēž sporta automobilī, tad var izvēlēties sešu pārnesumu manuālo transmisiju, bet es šādu vēlmi nesaskatu, tāpēc DSG ir ļoti patīkams Golf VII vadīšanas elements.
Šajā vietā, kur bieži vien stāstījums pāriet sānslīžu un maksimālā ātruma aprakstā, samierināšos ar to, ka auto ļoti labi draudzējas ar saprātīgu ātrumu. Piemēram 1,4 litru dzinējam nav ne mazāko problēmu pārvietot pašu auto un divus pasažierus ar 160 km/h. Protams, tas nāk komplektā ar labu ceļu, tāpēc pie mums nelegāli izpildot šādus trikus vairāk gan ir nepatīkams un pilnīgi nevajadzīgs stress.
Auto ir paklausīgs un viegli manevrējams pilsētā. Ja akurāt gribam uzsvērt tieši vācu autobūves perfektumu, tad – kārba, stūre, piekare… viss strādā bez mazākās nobīdes un sagādā patīkamus mirkļus.
Dažas dienas divvientulībā ar Volkswagen Golf VII lika izdarīt vienkāršus secinājumus. Tā noteikti nav stila un dizaina ikona. Tas noteikti nav auto tiem, kam patīk sociālajos tīklos izvietot bildes, pozējot pie automobiļa sāniem. Tas pilnīgi noteikti ir ļoti ērts, praktisks, jaudīgs un visnotaļ gaumīgs auto, kad sēdi tajā iekšā! Jebkurā gadījumā es beidzot sev esmu atklājis Volkswagen Golf. Turklāt šā vārda vislabākajā nozīmē. Un štrunts ar to dizainu – īsts šoferis parasti sēž automašīnā iekšā, nevis stāv tai blakus!