Par jēgpilniem zīmoliem Latvijas sabiedrība ir gatava maksāt vairāk
IDEA GROUP prezentēja vienu no apjomīgākajiem mārketinga pētījumiem Baltijā par zīmolu nozīmi un to ilgtspēju, kas apliecina, ka sabiedrība sagaida no zīmoliem ievērojami nozīmīgāku ieguldījumu tās labklājības veidošanā kā to domājām līdz šim.
Pētījums norāda uz virkni nepilnību zīmola un indivīda savstarpējo attiecību veidošanā. Dati liecina, ka esam gatavi jēgpilnu zīmolu novērtēt un par to maksāt vairāk, tāpēc precīzs un atbilstošs pozicionējums, labi izstrādāts produkts un mērķtiecīga komunikācija salīdzinoši īsā laikā var nodrošināt zīmolam ievērojamas konkurences priekšrocības.
Zīmoliem jākļūst sociāli atbildīgākiem
Latvijas sabiedrība parāda dramatisku sociālās sadarbības trūkumu, kas liedz mums solidarizēties un pieprasīt rīcību kā no politiķiem, tā arī no zīmoliem. Zīmīgi, ka tieši no zīmoliem sabiedrība sagaida vislielāko ieguldījumu iedzīvotāju dzīves kvalitātes celšanā. Ģirts Ozoliņs, viens no pētījuma līdzautoriem un eksperti ir vienisprātis, par to, ka uzņēmumiem ir patiesi jāvēlas būt sociāli atbildīgiem, savukārt sabiedrībai ir uzstājīgi jāpieprasa šāda rīcību no uzņēmumu puses.
Mūsu zīmoli ir mūsu sabiedrības spogulis - egocentrisms, kas paralizē
"Esam izteikti egocentriska un skaudīga tauta," komentējot MEANINGFULL BRANDS pētījuma rezultātus secina sociologs un SKDS direktors Arnis Kaktiņš, "mums izteiktāk kā citām valstīm ir svarīgi, lai mūs mīl, lai mūsu darbs tiek novērtēts un lai spējam celt savu labklājību salīdzinājumā ar kaimiņu, bet mēs maz iesaistāmies sabiedrībai un citiem indivīdiem nozīmīgos procesos."
Zīmoliem ir jākļūst proaktīviem
Zīmoliem ir jākļūst proaktīviem savā rīcībā īstenojot sabiedriski atbildīgus projektus," uzsver Latvijas Mobilais telefons (LMT) mārketinga komunikāciju dienesta direktors Normunds Zalpēteris, stāstot, ka uzņēmums nedrīkst pildīt vien to lomu, ko no tā pieprasa sabiedrība. Zīmoliem ir jābūt atbildīgiem sabiedrības priekšā un bieži vien jāveic skaidrojoša un audzinoša rakstura darbs, lai veicinātu sadarbību un saliedētību sabiedrībā.
Zīmoliem jādomā ilgtermiņā
Izmantojot līdzības ar tautas parunu Ģirts Bērziņs, Swedbank klientu apkalpošanas pārvaldes vadītājs un valdes loceklis norāda: "mēs spējam mobilizēties uz zivju projektiem, kad īstermiņā jāsadarbojas, lai ziedotu labdarībai, bet mums neizdodas solidarizēties ilgtermiņa jeb makšķeru projektiem, kas spēj mūs pabarot."
Zīmoli ar leģendu ir vērtība
"Līdz ar pēdējo ekonomikas lejupslīdi mediju telpā skaidri iezīmējas tendence - darbs pie ilgtspējīgu zīmolu veidošanas ir teju vai apstājies," stāsta Kaspars Ulsts, IDEA HAVAS MEDIA vadītājs, piebilstot, ka patērētājam tiek nodots vien īstermiņa piedāvājums, kas retos gadījumos papildināts ar zīmola tēlu spodrinošu komunikāciju. K. Ulsts uzsver: "Ar šādu komunikāciju vien nepietiek, lai patērētājam rastos patiesa pieķeršanās kādam no zīmoliem."
Zīmolu piesaistes tops rāda, ka Latvijas sabiedrība daudzās kategorijās dod priekšroku tradicionālām, gadu laikā pārbaudītām vērtībām. Dina Rēķe stāsta: "Zīmoliem ir jāprot savlaicīgi reaģēt uz sabiedrības un tirgus situācijas izmaiņām, un viens no grūtākajiem uzdevumiem ir mainīt inertas sabiedrības priekšstatus tieši par zīmola tēlu."
Zīmolu vērtē kompleksi
Reāla ikdienas pieredze saskarsmē ar zīmolu, tā pārstāvēto produktu vai pakalpojumu būtiski ietekmē zīmola vērtējumu, kas sociālo tīklu laikmetā var viegli tikt pausts masām. Arvien vairāk zīmoliem ir jādomā par to, kādu kopējo pieredzi patērētājs iegūst saskarsmē ar zīmolu - vairs nepietiek vien ar skaistu iepakojumu.
"Līdz ar sociālo tīklu uzplaukumu ikvienam ir iespēja tapt sadzirdētam. Komunikāciju telpu aizvien vairāk piepilda sliktās ziņas - darbinieku neapmierinātība, patērētāju sūdzības," papildina profesors Sergejs Kruks.
Zīmolu komunikācija nav panaceja
Pārfrāzējot mācītāja Jura Rubeņa teikto par latviešu vēlmi labi izskatīties nevis būt labiem, Dina Rēķe sabiedrisko attiecību aģentūras IDEA PR direktore komentē: "Latvijas uzņēmumi īpašu uzmanību pievērš sava ārējā tēla spodrināšanai gan reklāmās, gan komunikācijā, tomēr nepelnīti novārtā tiek atstāts uzņēmuma iekšējais tēls." Kā norāda D. Rēķe uzņēmuma vērtību sistēmai ir jābūt skaidri nodefinētai gan veidojot ārējās attiecības, gan kopjot attiecības ar darbiniekiem un partneriem, jo pretējā gadījumā zīmola komunikācija un nespēj kompensēt produkta vai pakalpojuma nepilnības, tādēļ nav ilgtspējīga.
Pētījuma rezultāti rosina izdarīt secinājumus - mārketinga speciālistiem ir jāpārdomā efektīvas komunikāciju stratēģijas veidošana. Īpaša uzmanība jāvelta atvērtai un plašākai sadarbībai ar sabiedrību, ilgtermiņa stratēģijas veidošanai, zīmoliem jākļūst līdzatbildīgiem par sabiedrības labklājības celšanu.
Lai nozares speciālistu izveidotie zīmoli būtu efektīvi, tiem jābūt saskaņā ar sabiedrības pieprasījumu un savstarpējā mijiedarbībā veicinātu zīmola un sabiedrības kopējā izaugsme.
Par jēgpilniem zīmoliem, kas nodrošina labumu sabiedrībai, cilvēki ir gatavi maksāt vairāk!
