"Liepājas metalurga" strādnieki nevar atrast jaunu darbu!

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Liepājas filiālē bezdarbniekos reģistrējušies 77 finansiālās grūtībās nonākušā „Liepājas metalurga” darbinieki, raksta portāls liepājniekiem.lv. NVA Liepājas filiāles vadītāja Dace Baumane „Rietumu Radio” norādījusi, ka viņas rīcībā tomēr nav informācijas par darbinieku masveida atlaišanu.

Kā atzina Baumane, pēdējās nedēļās „Liepājas metalurga” darbinieku skaits, kuri reģistrējušies bezdarbniekos, esot pat nedaudz samazinājies. No filiālē reģistrētajiem bijušajiem uzņēmuma darbiniekiem jaunu darbu esot atraduši tikai divi. NVA pārstāve skaidro, ka bijušie darbinieki periodā, kamēr saņem bezdarbnieku pabalstu, iespējams, nesteidzas atrast jaunu darbu.

Bezdarbniekos reģistrējušies velmētāji, metāla kausētāji, elektromontieri, darbu rīkotāji un citu profesiju pārstāvji. Baumanes rīcībā arī esot informācija, ka ir darbinieki, kuri no darba uzņēmumā aizgājuši, jo paši atraduši citu darbu un NVA pakalpojumi viņiem nav nepieciešami, raksta liepājniekiem.lv. Savukārt „Rietumu Radio” rīcībā ir informācija, ka daži „Liepājas metalurga” darbinieki uzņēmuma dīkstāves laikā strādā citos Liepājas uzņēmumos, taču darba attiecības ar „Liepājas metalurgu” oficiāli vēl nav pārtraukuši.

Jāpiebilst, ka pagājušajā mēnesī bezdarbniekos no apmēram 2000 „Liepājas metalurga” darbiniekiem bija reģistrējušies 52 darbinieki. Gadījumā, ja „ Liepājas metalurgs” darbību pārtrauks, tas ietekmēs ne tikai uzņēmumā strādājošos, bet visas pilsētas dzīvi. Darbu zaudēs arī simtiem cilvēku, kuri tiešā vai netiesā veidā ir saistīti ar metalurģijas uzņēmumu. Piemēram, darba problēmas varētu rasties arī tramvaju vadītājiem, jo viņiem vairs nebūs, ko rīta agrumā vest uz darbu.

„Strādnieki ir pilnīgi paralizēti”

Tikmēr liepājnieki uz notiekošo ap „Liepājas metalurgu” nolūkojas ar lielām bažām un nesapratni. Viņi ir sarūgtināti, ka valdībā pārsvarā runā tikai par uzņēmuma akcionāriem, bet parastie strādnieki ir aizmirsti.

Liepājas luterāņu bīskaps Pāvils Brūvers informējis, ka Liepājas Svētās Trīsvienības katedrālē regulāri notiek arī aizlūgumi par smagajās problēmās grimstošo „Liepājas metalurgu”.

„Pieminot „Liepājas metalurga” vārdu mūs pārņem dziļas skumjas – tā vien šķiet, ka šī Dieva dāvana, kas liepājniekiem daudzu desmitu gadu garumā devusi daudz svētību, aizvien vairāk sabrūk un tuvojas neatgriezeniskām beigām. Mēs tomēr lūdzam, jo ticam, ka Dievs var darīt brīnumus.

Šobrīd, vērojot situāciju, šķiet, ka strādnieki, kuru ģimenes šī problēma skar vissmagāk, ir pilnīgi paralizēti. Tie uz „Liepājas metalurga” bojā eju skatās kā uz dabas katastrofu, kurai pretoties nav iespējams. Tā vien izskatās, ka strādnieki ir neorganizēti un iebaidīti. (..)

Plaši tiek runāts par trīs lielo akcionāru Kirova Lipmana, Sergeja Zaharjina un Iļjas Segala domām, vēlmēm, savstarpējiem ķīviņiem un tā tālāk, radot iespaidu, ka „Liepājas metalurgs” ir kaut kāda šo trīs vīru izveidota vienas sezonas SIA, pilnīgi ignorējot, ka tas ir uzņēmums ar būtisku nozīmi Latvijas un īpaši Liepājas saimniecībā, ka tas ir uzņēmums ar slavenu vēsturi, uzņēmums, ar kuru lepojušās vairākas paaudzes Liepājā, uzņēmums, kas bijis par svētību daudzu gadu garumā un devis darbu tūkstošiem liepājnieku. Tas ir viss, par ko būtu jāiestājas un ar visiem spēkiem jācīnās pašvaldībai un valdībai, lai šī Dieva dāvana netiek sapostīta, bet izskatās, ka šīs struktūras lielo problēmu priekšā ir vājas un neapņēmīgas,” liepājniekiem.lv raksta bīskaps Brūvers.

Ne tikai luterāņi, bet arī Mozusticīgie ir satraukti par metalurģijas nozari. Liepājas Ebreju draudzes locekļi nosūtījuši emocionālu vēstuli prezidentam Andrim Bērziņam, lūdzot sniegt visu iespējami palīdzību, lai saglabātu darba vietas tūkstošiem liepājnieku uzņēmumā „Liepājas metalurgs”, vēsta liepājniekiem.lv.

Liepājas Ebreju draudzes locekļu vēstulē uzsvērts, ka kopš 1996. gada „Liepājas metalurgs” un tās vadītāji personīgi atbalsta Liepājas Ebreju draudzes projektus, kuru mērķis ir draudzes vēstures, holokausta traģēdijas pētīšana un saglabāšana, kā arī projektus, kas virzīti uz sabiedrības tolerances un saliedētības veidošanu. Draudzes locekļi pauž bažas par to, ka līdz ar uzņēmuma sabrukumu pilsēta zaudēs arī lielo sociālās drošības spilvenu, par „Liepājas metalurgs” finansēto sporta kluba likteni, par augsti kvalificētiem speciālistiem, kuriem Liepājā vairs nebūs darba.

„Kā izskaidrot bērnam, ka valdība nesteidzas, lai palīdzētu uzņēmumā atsākt darbību, lai mammai vai tētim un vecvecākiem ir darbs un viņi varētu ne tikai vest bērnus un mazbērnus uz treniņiem un braukt līdzi uz sacensībām, bet arī samaksāt visus rēķinus par apkuri un elektroenerģiju, kas ir pieaugusi ģeometriskā progresijā?” vēstulē prezidentam jautā Ebreju draudzes pārstāvji.