Cik naudas paliek Latvijā no termiņuzturēšanās atļauju saņēmējiem?
Nodokļu summa, ko iekasē valsts no termiņuzturēšanās atļauju (TUA), ietver ne tikai tiešos nodokļu ienākumus, kas tiek gūti no nekustamā īpašuma pārdošanas, – faktisko kopsummu veido daudz plašāks iekasēto nodokļu klāsts, tostarp nodokļi, kas piemērojami par papildu izdevumiem, algas nodokļi u. c., liecina starptautiskās audita un finanšu pakalpojumu kompānijas Deloitte aprēķini.
Publiskajās diskusijās pēdējo nedēļu laikā aktuāls bijis jautājums par termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas sekām, un daudz tikuši analizēti emocionālie un politiskie apsvērumi TUA izsniegšanas jautājumam. Otrajā plānā palikuši ekonomiskie argumenti TUA programmas lietderībai un pienesumam Latvijas ekonomikai – cik īsti liels labums naudas izteiksmē ir Latvijai ir no TUA saņēmējiem?
Kā liecina nekustamo īpašumu nozares profesionāļu sniegtā informācija – šobrīd vidējais pirkums, lai iegūtu TUA, Latvijā ir 300 tūkstoši eiro. Savukārt katrs, kurš iegādājas nekustamo īpašumu Latvijā par summu 300 tūkstošu eiro apmērā (248 tūkst. eiro + PVN) un vismaz vienu mēnesi uzturas Latvijas teritorijā kopā ar savu ģimeni, kura sastāv no trīs cilvēkiem, var radīt kopējos nodokļu ieņēmumus aptuveni 141 221 eiro apmērā, liecina portālam Kasjauns.lv pieejamie aprēķini par šāda apmēra darījumu.
Pirmkārt, ieguvums valstij ir pašā īpašuma iegādes brīdī - no īpašuma tiek nomaksāts pievienotās vērtības nodoklis 52 066 eiro apmērā, īpašuma pārdevējs tāpat nomaksā ienākuma nodokli 11 700 eiro apmērā, būvuzņēmums – nodokļus par algām 19600 eiro apmērā un nodokli par dividendēm 10% vai 2% apmērā no īpašuma vērtības. Arī īpašuma būvnieks nopelna vidēji ap 28 tūkstošus eiro, no kā tiek nomaksāts uzņēmuma ienākuma nodoklis – 4200 eiro apmērā un nodoklis par dividendēm. Jau šajā brīdī valsts ieņēmumi nodokļos, ieskaitot PVN, ir aptuveni 102 tūkstoši eiro.
Tālāk jāpieskaita TUA ieguvēja iemaksas valsts budžetā – īpašuma nodoklis 750 eiro apmērā, kā arī Latvijā tiek tērētas 18 000 eiro uzturēšanās izmaksas mēnesī trim personām, no kurām vairāk nekā 3 000 ir PVN nomaksa. Tieši uzturēšanās laikā Latvijā visvairāk iegūst arī Latvijas uzņēmēji, kas sniedz pakalpojums un pārdod preces. Šajā gadījumā papildus nauda aiziet ne tikai šo uzņēmumu peļņā, bet arī valsts kasē - šoreiz jau no pašmāju uzņēmēja.
Ņemot vērā, ka iegādātos īpašumus visbiežāk vēl nepieciešams iekārtot un mēbelēt, TUA saņēmējam rodas arī papildus izdevumi šajā sfērā – vidēji šāda īpašumu apdare un mēbelēšana izmaksā ap 150 tūkstošiem eiro, no kuriem 26 tūkstoši ir PVN nomaksa, bet uzņēmēju peļņa ir aptuveni 37 tūkstoši, no kuriem tiek nomaksāts ienākuma nodoklis un nodoklis par dividendēm.
Jau ziņots, ka starptautiskās audita un finanšu pakalpojumu kompānijas Deloitte aprēķini liecina, ka no ārvalstu biznesa investīciju piesaistes programmas sākuma 2010. gada jūnijā līdz šā gada maijam tiešais pienesums Latvijai no ieguldījumiem nekustamajā īpašumā ar mērķi saņemt termiņuzturēšanās atļauju ir 325 miljoni latu, kopējais šo investīciju pienesums tautsaimniecībai, ņemot vērā ar nekustamā īpašuma iegādi un ar investoru uzturēšanos Latvijā saistītos papildu izdevumus, ir 545 miljoni latu. Deloitte paredz, ka kopējais pienesums valsts tautsaimniecībai piecu gadu laikā no programmas uzsākšanas būs 1,24 miljardi latu. No investīciju piesaistes caur uzturēšanās atļauju piešķiršanu lielākā daļa līdzekļu aizplūduši uz nekustamā īpašuma tirgu (80%).
