Baltijas valstīs mājsaimniecības vairāk tērē pirmās nepieciešamības precēm nekā ES
Iedzīvotāju izmaksas par pārtiku un mājokli Baltijas valstīs salīdzinājumā ar Eiropas Savienības (ES) valstu vidējām izmaksām būtiski atšķiras, liecina jaunākais SEB Baltijas mājsaimniecību apskats.
Kopš 2000.gada pārtikas izdevumu daļa Baltijas valstīs ir būtiski samazinājusies, jo, ekonomikas attīstības periodā palielinoties iedzīvotāju ieņēmumiem, arvien vairāk līdzekļu tika tērēts citām - ne pirmās nepieciešamības precēm. Vislielākais pārtikas izdevumu daļas samazinājums 2004.-2007.gadā par pieciem procentpunktiem bija vērojams tieši Latvijā. Savukārt ekonomiskās lejupslīdes laikā, samazinoties iedzīvotāju ienākumiem, pārtikas izdevumu apjomi kopīgajā patēriņa struktūrā atkal pieauga. Igaunijā patēriņa apjoms pārtikas produktiem 2007.-2009.gadā pieauga par trīs procentpunktiem, kamēr Latvijā un Lietuvā par vienu līdz diviem procentpunktiem.
Analizējot mājokļa uzturēšanas izmaksas, redzams, ka Baltijas valstīs tās ir nedaudz mazākas nekā ES valstīs, kur šie izdevumi veido 24% no mājsaimniecību budžeta.
Lietuvā mājokļa uzturēšanai tiek veltīti ne mazāk kā 16%, Igaunijā - 20%, bet Latvijā - 23% no mājsaimniecību tēriņiem. "Šī atšķirība varētu būt skaidrojama ar to, ka Baltijas valstīs liela daļa iedzīvotāju dzīvo privātīpašumos, par kuriem nav jāmaksā īres maksa, kas Rietumeiropas valstīs veido lielāko izmaksu daļu," skaidro "SEB bankas" sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.
Tomēr "SEB bankas" eksperti norāda, ka pašlaik izmaksu daļa, ko Baltijas valstu iedzīvotāji tērē par pārtiku un mājokļa uzturēšanu, ir lielāka par vidējo rādītāju ES un izdevumu apjomu, kas tika tērēts pirms krīzes 2007.gadā: Igaunijā šo izmaksu apjoms pieaudzis par trīs procentpunktiem līdz 39%, Latvijā un Lietuvā - par diviem procentpunktiem līdz attiecīgi 42% un 41%.
LETA, Nozare.lv/Foto: Shutterstock
