Kapu pieminekļu bizness atgūstas: tautas turību var redzēt kapos
Par to, ka cilvēku turība mazliet pieaug, var redzēt arī kapos. Piederīgie aizvien biežāk saviem viņsaulē aizgājušajiem radiem un draugiem uzstāda kapu pieminekļus un plāksnes, ko pirms pāris gadiem darīja ļoti reti.
Akmeņkaļu, kuri nodarbojas ar kapu pieminekļu un apmaļu uzstādīšanu, bizness ir sezonas rūpals – no aprīļa līdz novembrim. Un tagad viņi var savilkt bilancei par aizgājušo sezonu. Šogad viņiem esot veicies labāk nekā pirms gada, vēsta Latvijas Radio 4, kaut arī konkurences ir liela – pie katras lielākās kapsētas ir vairākas firmas vai individuālie uzņēmēji, kuri nodarbojas ar kapavietu labiekārtošanu un pieminekļu izgatavošanu un uzstādīšanu.
Liepājas akmeņkaļu firmas pārstāvis Jānis Gašpuitis apliecina, ka šogad veicies labāk nekā iepriekšējos gados. Krīzes gados varēja just, ka pasūtījumu skaits saruka un cenas kritās, viņš saka.
Tomēr no krīzes vēl neesam atguvušies - pirms krīzes piederīgie aizgājējiem pasūtīja lielus pieminekļus, bet vēlāk nelielus un lētākus. Šovasar pasūtījumu atkal bija vairāk. Lielākais pieprasījums bija pēc nelieliem pieminekļiem, kapu plāksnēm un apmalēs. Mazāk pasūtīja vāzes, soliņus un ornamentus. Tāpat aizvien vairāk uz pieminekļiem vēlas iegravēt aizgājēju portretus.
Neliela kapu plāksne maksā 80 -100 latus, portreta iegravēšana – 50 latus, bet pieticīgs piemineklis izmaksā līdz 200 latiem
Joprojām cilvēki piemiņas zīmes vēlas uzstādīt arī nomirušajiem mājas mīluļiem, bet vairs ne ar tādu vērienu, kā pirms krīzes, kad kāds klients pat bankā paņēma 3000 latu lielu kredītu, lai varētu uzstādīt pieminekli savam mīlulim - citos medību laukos aizsauktajam suņukam.
Tāpat kapu pieminekļu biznesā valda arī „pelēkā zona”. Tā pirms dažiem gadiem Latvijā ļoti daudz ieveda melno akmeni no Ķīnas, bet tas pēc dažiem gadiem, saulē izbalējot, kļuva pelēks. Profesionālie akmeņkaļi strādā ar zviedru akmeni, kas ir piemērots mūsu klimatiskajiem apstākļiem – aukstumā neplaisā un nemaina krāsu.
Kapakmeņiem ir arī sava mode, kura mainās. Ja agrāk pieprasīti bija kalti akmeņi, tad tagad vairāk priekšroka tiek dota dekoratīviem akmeņiem ar kaltām formām. Pie tam latvieši vairāk izvēlas parastus kapakmeņus no laukakmens, bet krievvalodīgie – pulētus kapakmeņus ar iegravētiem aizgājēju portretiem.
