ES darba tirgus nu atvērts bulgāriem un rumāņiem; bagātās valstis nobažījušās

Pagaidu ierobežojumus deviņas no dalībvalstīm – Austrija, Beļģija, Francija, Lielbritānija, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Spānija un Vācija - ieviesa 2007.gadā, kad Rumānija un Bulgārija pievienojās ES.

Tagad, kad šie pagaidu ierobežojumi tikuši atcelti, dažas no ES bagātākajām dalībvalstīm neslēpj savas bažas par jaunu masveida imigrācijas vilni no abām jaunajām dalībvalstīm.

Tomēr amatpersonas gan Bukarestē, gan Sofijā pauž pārliecību, ka nekādas masveida bulgāru un rumāņu izceļošanas, meklējot darbu citviet ES, nebūšot, jo visi, kas to vēlējās, jau esot izceļojuši.

Bulgārijas prezidents Rosens Plevnelijevs savā Jaungada uzrunā pauda pārliecību, ka bulgāriem būšot pietiekami "vērtīgu darbavietu" pašu mājās, lai "nepirktu vienvirziena biļeti un neatstātu Bulgāriju".

"Jau tagad citās dalībvalstīs dzīvo vairāk nekā trīs miljoni cilvēku no Bulgārijas un Rumānijas, un mazticams, ka pēc pēdējo ierobežojumu atcelšanas būs kāds liels pieaugums," trešdien izplatītajā paziņojumā norādījis arī ES nodarbinātības komisārs Lāslo Andors. "Grūtos laikos mobilie ES pilsoņi pārāk bieži ir viegls mērķis."

Neskatoties uz šo optimismu, Lielbritānija, sagaidot rumāņu un bulgāru pieplūdumu, padarījusi stingrākus nosacījumus sociālo pabalstu saņemšanai, nosakot, ka viesstrādnieki uz bezdarbnieka pabalstiem varēs pretendēt tikai trīs mēnešus pēc ieceļošanas, bet pēc sešiem mēnešiem pabalstus tie varēs saņemt vienīgi gadījumā, ja tiem būs patiesas izredzes uz darbu Apvienotajā Karalistē.

Tikmēr Rumānijas Ārlietu ministrijas pārstāve sarunā ar britu raidorganizāciju BBC norādījusi, ka Lielbritānijā izvērsta "atklāta kampaņa" pret rumāņiem un bulgāriem, kas atsevišķos medijos jau robežojoties ar rasismu.

Tajā pašā laikā bažas par gaidāmo krāpšanas gadījumu pieaugumu sociālo pabalstu sistēmā pauduši arī Vācijas likumdevēji.

Kancleres Angelas Merkeles vadīto kristīgo demokrātu (CDU) Bavārijas meitaspartija – Kristīgi sociālā savienība (CSU) – iesniegusi virkni priekšlikumu, lai apgrūtinātu jaunajiem ieceļotājiem pretendēšanu uz sociālajiem pabalstiem.

Tomēr valdības pārstāvis Štefens Zeiberts norādījis, ka ES pilsoņu "brīvā pārvietošanās ir iespēja arī vāciešiem un Vācijai".

Arī Vācijas valsts sekretāre imigrācijas un bēgļu jautājumos Aidana Ezoguza uzsvērusi, ka pasludinot visus bulgārus un rumāņus par nabagiem, kuru vienīgais mērķis ierasties Vācijā ir pabalstu iegūšana, tiekot ignorēti augsti kvalificēti profesionāļi, piemēram, ārsti un medmāsas, kas Vācijai ir nepieciešami.

Citās ES dalībvalstīs, kurās atcelti ierobežojumi, par to īpaši netiek runāts, tostarp arī Spānijā, kur jau mitinās aptuveni miljons Rumānijas pilsoņu.

LETA, Foto: AFP/LETA