ES ir gatava palielināt palīdzību Ukrainai, ja tur tiks īstenotas reformas

"Pozitīva [politiskā] scenārija gadījumā mēs būsim gatavi paplašināt mūsu palīdzību, balstoties apstāklī, ka [valsts vara] ir uzticīga politiskajām un ekonomiskajām reformām sadarbībā ar SVF un citiem starptautiskajiem spēlētājiem," uzrunājot Eiropas Parlamenta deputātus, sacīja komisārs.

Nepieciešamo politisko soļu vidū Fīle minēja izmaiņas vēlēšanu likumā. Viņš arī uzsvēra, ka ir nepieciešams, lai Ukrainas vara "turpina turēt atvērtas durvis politiskajai asociācijai un ekonomiskajai integrācijai ar ES".

ES augstā ārlietu pārstāve Ketrina Eštone svētdien apliecināja, ka ES un ASV strādā pie plāna, lai Ukrainai piedāvātu nozīmīgu palīdzības programmu.

Brisele un Vašingtona "attīsta plānu - Ukrainas plānu, kā es esmu ierosinājusi to dēvēt -, kurā tiek aplūkots, ko mums tagad vajadzētu darīt dažādos ekonomikas sektoros, lai lietas padarītu labākas", intervijā svētdien Minhenē sacīja Eštone.

Par palīdzības apjomu lēmums vēl nav pieņemts, bet "skaitļi nebūs mazi, jo budžetos ir deficīti".

Programmā varētu tikt iekļautas "garantijas", "investīciju perspektīvas" vai arī vienkārši "valūtas stabilitāte".

Krīze Ukrainā aizsākās novembrī, kad prezidents Viktors Janukovičs atteicās no asociācijas līguma parakstīšanas ar ES. Vēlāk viņš parakstīja vienošanos ar Maskavu par 15 miljardu dolāru (11 miljardu eiro) kredīta saņemšanu.

Tūkstošiem cilvēku iesaistījušies protestos pret valdību, Kijevā saslējuši barikādes un izveidojuši protesta nometnes.

Jauna krīzes eskalācija aizsākās 19.janvārī, kad Kijevas centrā izraisījās iepriekš nepieredzēti vardarbīgas sadursmes protestētāju un miliču starpā.

Protestētāju grupas Kijevā ieņēma vairākas ministriju ēkas un uzbruka administrācijas ēkām arī ārpus galvaspilsētas.

Nekārtību rezultātā cietuši vairāki simti cilvēku kā likumsargu, tā protestētāju rindās. Četri aktīvisti zaudējuši dzīvību. Protestētāji pieprasa varas maiņu. Likumsargi vairākkārt norādījuši, ka nekārtību gaitā uzdarbojas radikāļi.

Lai panāktu krīzes atrisinājumu, demisionējis premjerministrs Mikola Azarovs. Parlaments pagājušajā nedēļā pieņēma likumu par protestētāju amnestiju, tiesa, ar nosacījumu, ka tiek atbrīvotas protestētāju ieņemtās administrācijas ēkas un ielas.

Opozīcija iestājas pret šo likumu, jo uzskata, ka cilvēki ir jāamnestē bez nosacījumu izvirzīšanas.

Cenšoties panākt krīzes noregulējumu, notikušas vairākas prezidenta un opozīcijas līderu sarunu kārtas.

LETA