Armēnija un Azerbaidžāna paziņojušas par "olimpisko" pamieru
Armēnija un Azerbaidžāna solījušas Olimpiādes laikā ievērot ugunspārtraukšanu uz Kalnu Karabahas robežām, pavēstīja EDSO Minskas grupas līdzpriekšsēdētājs ASV diplomāts Džeimss Vorliks.
"Labas ziņas - Armēnijas un Azerbaidžānas prezidenti apņēmušies respektēt Kalnu Karabahas pamieru, īpaši Olimpiādes laikā," tviterī ierakstījis diplomāts.
Šādu secinājumu Vorliks izdarījis pēc sarunām ar Armēnijas un Azerbaidžānas prezidentiem Seržu Sargsjanu un Ilhamu Alijevu, kas viņam kopā ar citiem Minskas grupas dalībniekiem bijušas no 4. līdz 6.februārim.
Minskas grupa ir EDSO Kalnu Karabahas konflikta noregulējuma struktūra. Grupas līdzpriekšsēdētāji ir ASV, Krievijas un Francijas pārstāvji, bet tās darbā piedalās arī vairākas citas valstis.
Kopš janvāra vidus situācija uz Azerbaidžānas robežas ar Armēniju un Kalnu Karabahu ir saspringta. Puses ziņo par daudziem bruņotiem incidentiem, atbildību par to izraisīšanu uzkraujot viena otrai.
Baku ziņo, ka šajā laikā ugunspārtraukšanas režīms pārkāpts vairāk nekā 2000 reižu. Savukārt Armēnijas Aizsardzības ministrija vēsta, ka tikai pagājušajā nedēļā vien Azerbaidžānas karavīri apšaudījuši pierobežas rajonus 1700 reižu.
Pērn abās konflikta pusēs krituši aptuveni 20 karavīri.
Armēnijas un Azerbaidžānas konflikts Kalnu Karabahas dēļ ilgst kopš 90.gadu sākuma.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Tai ir ļoti cieša saistība ar Armēniju, bet oficiāli joprojām tiek uzskatīts, ka tā ir Azerbaidžānas sastāvā. Jau kopš Pirmā pasaules kara beigām šis armēņu apdzīvotais apgabals ir bijis par iemeslu strīdiem starp Armēniju un Azerbaidžānu.
Kalnu Karabaha savu neatkarību pirmo reizi pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.
Azerbaidžāna draudējusi zaudētās teritorijas atgūšanai pielietot spēku, ja sarunas nedos nekādus rezultātus. Savukārt Armēnija paudusi apņēmību uz jebkādām militārām akcijām reaģēt ar masīvu prettriecienu.
LETA
