Eiropas Savienība mudina Ukrainu steidzami reformēt konstitūciju
Tūkstošiem cilvēku iesaistījušies protestos pret valdību, Kijevā saslējuši barikādes un izveidojuši protesta nometnes.
Pasaulē

Eiropas Savienība mudina Ukrainu steidzami reformēt konstitūciju

Jauns.lv

Eiropas Savienības paplašināšanās komisārs Štefans Fīle ceturtdien mudināja Ukrainu spert "steidzamus soļus", lai tiktu izveidota jauna valdība un reformēta konstitūcija, kas krīzes piemeklētajā valstī ir galvenās opozīcijas prasības.

Eiropas Savienība mudina Ukrainu steidzami reformē...

Fīle otrdien ieradās Kijevā uz sarunām ar prezidentu Viktoru Janukoviču, opozīcijas līderiem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem centienos kliedēt teju trīs mēnešus ilgstošo krīzi valdības un opozīcijas protestu kustības starpā.

"Es uzsvēru, ka ir nepieciešams spert steidzamus soļus konstitucionālās reformas un jaunas, ietverošas valdības izveidošanas lietā," žurnālistiem Kijevā sacīja komisārs.

Tikmēr Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs ceturtdien nosodīja Rietumu iejaukšanos Ukrainas lietās un norādīja, ka Ukrainas krīzes dēļ Krievijas attiecībās ar Eiropu pienācis "patiesības mirklis".

"Centieni izlemt Ukrainas pilsoņu vietā viņu valsts likteni un pat to, kam vajadzētu būt viņu valdībā, ir nolemti neveiksmei," brīdināja Lavrovs.

Fīle sarunā ar žurnālistiem Kijevā neminēja Lavrova spriedumus, vien norādīja - viņa galvenais vēstījums bijis, ka "vienīgais plāns, kas šeit uz vietas var darboties, ir Ukrainas plāns".

ES iepriekš tika norādījusi, ka ar zināmiem nosacījumiem ir gatava paplašināt finanšu palīdzību Ukrainai sadarbībā ar Starptautisko Valūtas fondu un citiem globālajiem spēlētājiem.

"Pastāv nosacījumi, un tie ir ļoti caurskatāmi - reformas, reformas, reformas," sacīja Fīle, vienlaikus atsakoties minēt konkrētus skaitļus.

Krīze Ukrainā aizsākās novembra beigās, kad prezidents Janukovičs atteicās no asociācijas līguma parakstīšanas ar ES. Vēlāk viņš parakstīja vienošanos ar Maskavu par 15 miljardu dolāru (11 miljardu eiro) liela kredīta saņemšanu.

Tūkstošiem cilvēku iesaistījušies protestos pret valdību, Kijevā saslējuši barikādes un izveidojuši protesta nometnes.

Jauna krīzes eskalācija aizsākās 19.janvārī, kad Kijevas centrā izraisījās iepriekš nepieredzētas vardarbīgas sadursmes protestētāju un miliču starpā.

Kijevas centrā 22. janvārī nerimst sadursmes starp protestētājiem un kārtības sargiem

Protestētāju grupas Kijevā ieņēma vairākas ministriju ēkas un uzbruka administrācijas ēkām arī ārpus galvaspilsētas.

Nekārtību rezultātā cietuši vairāki simti cilvēku - kā likumsargu, tā protestētāju rindās. Četri aktīvisti zaudējuši dzīvību. Protestētāji pieprasa varas maiņu. Likumsargi vairākkārt norādījuši, ka nekārtībās uzdarbojas radikāļi.

Lai panāktu krīzes atrisinājumu, demisionējis premjerministrs Mikola Azarovs. Cenšoties panākt krīzes noregulējumu, notikušas vairākas prezidenta un opozīcijas līderu sarunu kārtas.

LETA, Foto: EPA/LETA