Krimā būs referendums par autonomijas paplašināšanu

Lēmumu par šāda referenduma rīkošanu ceturtdien pieņēma Krimas parlaments. Lai gan parlamenta ēku ceturtdien agri no rīta ieņēma bruņoti radikālie krievu nacionālisti, deputāti turpina strādāt.

Referenduma biļetenos būs teikums: "Krimas autonomajai republikai ir  valstiska patstāvība un tā ietilpst Ukrainas sastāvā uz līgumu un vienošanos pamata." Referenduma dalībniekiem par šo apgalvojumu būs jāpauž viedoklis, atzīmējot "jā" vai "nē".

Referendumu par autonomijas statusa pilnveidošanu un tās pilnvaru paplašināšanu" ierosinājis rīkot Krimas parlamenta prezidijs.

Prezidijs izplatījis paziņojumu, kurā teikts, ka mieru Krimā apdraud tas, ka Ukrainā "nekonstitucionāli sagrābuši varu radikālie nacionālisti ar bruņotu bandītisku formējumu atbalstu".

"Šajos apstākļos Krimas autonomās republikas Augstākā padome kā augstākā pārstāvniecības institūcija Krimas autonomajā republikā, balstoties uz to ievēlējušo Krimas iedzīvotāju gribas izpausmi, uzņemas visu atbildību par Krimas likteni. Sekojot demokrātijas pamatkanoniem, Krimas parlamenta prezidijs par vienīgo ceļu izkļūšanai no izveidojušās situācijas uzskata tiešu tautas varas principu īstenošanu. Esam pārliecināti, ka tikai referenduma sarīkošana Krimā jautājumā par autonomijas statusa pilnveidošanu un tās pilnvaru paplašināšanu ļaus Krimas iedzīvotājiem bez ārēja spiediena un diktāta noteikt autonomijas nākotni,"  sacīts paziņojumā.

25.maijā ir paredzētas Ukrainas prezidenta ārkārtas vēlēšanas.

Krimas parlamenta priekšsēdētājs Vladimirs Konstantinovs trešdien paziņoja, ka autonomās republikas parlaments neplāno izskatīt jautājumu par Krimas izstāšanos no Ukrainas.

Krima bija Krievijas sastāvā līdz 1954.gadam, kad toreizējais Padomju Savienības līderis Ņikita Hruščovs nolēma to pievienot Ukrainai. Krimai nav robežas ar Krieviju.

Apmēram 58% Krimas iedzīvotāju ir etniskie krievi, ceturtā daļa - ukraiņi, bet aptuveni 12% - Krimas tatāri.

 BNS, Foto: EPA/LETA