Krievijas parlamenta augšpalāta lūgs Putinu atsaukt vēstnieku no ASV
Krievijas parlamenta augšpalāta Federācijas padome lūgs valsts prezidentu atsaukt Krievijas vēstnieku no ASV, jo uzskata ASV prezidenta Baraka Obamas brīdinājumu Krievijai saistībā ar notikumiem Ukrainā par tiešu draudu izteikšanu Krievijai.
Federācijas padomes spīkere Valentīna Matvijenko sestdien ierosināja parlamenta augšpalātas starptautisko lietu komitejai sagatavot šādu lūgumu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam.
Federācijas padome pirms tam pavēstīja, ka uzskata Obamas brīdinājumu par to, ka jebkādai militārai intervencei Ukrainā būs dārga cena, par tiešu draudu izteikšanu Krievijai.
"Vakar mēs no dažādiem masu informācijas līdzekļiem dzirdējām, ka ASV prezidents Obama paziņojis, ka Krievija dārgi samaksās par savu politiku [Ukrainā]. Mums ir zināms, ka Maidana kaujinieki, kuri darbojās Kijevā un ne tikai tur, tika sagatavoti Lietuvā un Polijā. Tagad viņi grib izplatīt savu ietekmi ar savām darbībām uz Ukrainas austrumu rajoniem un Krimu," Federācijas padomes sēdē sestdien paziņoja tās vicespīkers Jurijs Vorobjovs.
"Ja mēs nepieņemsim attiecīgu lēmumu [par Krievijas karaspēka nosūtīšanu uz Ukrainu], tā kļūs par traģēdiju ukraiņu tautai. Es uzskatu, ka šie ASV prezidenta vārdi ir tieši draudi, un viņš ir pārkāpis sarkano līniju, viņš ir aizvainojis krievu tautu," sacīja Federācijas padomes vicespīkers.
Viņš arī paziņoja, ka šādos apstākļos ir nepieciešams atsaukt Krievijas vēstnieku no ASV.
Jau vēstīts, ka Obama piektdien brīdināja Krieviju, ka viņš un Eiropas valstu līderi var boikotēt G8 samitu Sočos, ja Krievija vērsīsies pret Ukrainas suverenitāti.
Obama pauda dziļas bažas par ziņām, ka vairāki tūkstoši Krievijas karavīru ieradušies Krimā, kas ir autonoma republika Ukrainas sastāvā, un par Ukrainas prezidenta pienākumu izpildītāja Aleksandra Turčinova paziņojumu, ka Krievija ir sākusi militāru agresiju pret Ukrainu.
"Mēs tagad esam dziļi nobažījušies pēc ziņām par armijas pārvietošanos, ko veikusi Krievijas Federācija Ukrainas teritorijā," sacīja Obama.
Obama atzina, ka Krievijai ir intereses Ukrainā, kā arī kultūras un ekonomiskie sakari ar šo valsti. Krimas pilsētā Sevastopolē ir Krievijas Melnas jūras kara flotes bāze.
Obama tomēr sacīja, ka jebkāda Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpšana būtu "dziļi destabilizējoša" rīcība.
"ASV kopā ar starptautisko sabiedrību apliecinās, ka jebkādai militārai intervencei Ukrainā būs [dārga] cena," sacīja Obama.
Cita augsta amatpersona vēlāk sacīja, ka šī "cena" varētu ietvert Obamas un Eiropas valstu līderu lēmumu nepiedalīties G8 samitā, kuru plānots jūnijā rīkot Krievijas kūrortpilsētā Sočos. Varētu būt apdraudētas arī iespējamas priekšrocības tirdzniecībā, kuras Krievija mēģina iegūt.
Nav gan skaidrs, kādus vēl līdzekļus ASV varētu lietot pret Krieviju Ukrainas dēļ. Nav izteikti nekādi ierosinājumi par ASV vai to sabiedroto militāry rīcību, un iespējamas ANO Drošības padomes rezolūcijas pieņemšanu bloķētu Krievija kā pastāvīgā dalībvalsts ar veto tiesībām.
Vašingtona arī mēģina izvairīties no jauna Aukstā kara ar Maskavu, un tai ir vajadzīgs Putina atbalsts vairākos jautājumos, tostarp sarunās par Irānas kodolprogrammu, Sīrijas ķīmisko ieroču iznīcināšanā un saistībā ar karaspēka izvešanu no Afganistānas.
Obama brīdināja, ka Krievijas militāra intervence Ukrainā būtu "dziļa iejaukšanās lietās, par kurām jālemj ukraiņu tautai". Tomēr viņš piebilda, ka ASV turpinās tiešu komunikāciju ar Krievijas valdību par krīzi Ukrainā.
