Dienvidkorejas prāmja katastrofas upuru skaits sasniedz 212
Divas nedēļas pēc prāmja katastrofas Dienvidkorejas dienvidu piekrastē ir apstiprināta 212 cilvēku nāve, bet vēl 90 cilvēki tiek uzskatīti par bezvēsts pazudušiem.
Vidusskolēnu, kas ir lielākā daļa no katastrofas upuriem, ģimenes locekļi noraidīja Dienvidkorejas prezidentes Pakas Geunhje otrdien pausto atvainošanos par pasažieru prāmja katastrofu, sakot, ka atvainošanās nav izteikta no sirds.
6825 reģistra tonnu kuģis "Sewol", uz kura bija 476 cilvēki, 16.aprīlī nogrima Dienvidkorejas dienvidrietumu piekrastes tuvumā. Lielākā daļa pasažieru bija vidusskolēni, kas ar prāmi no Inčeonas pilsētas brauca uz kūrortu salu Džedžu. Šīs katastrofas dēļ svētdien atkāpās no amata Dienvidkorejas premjerministrs Čungs Hongvons.
Uz prāmja bija 325 skolēni no Ansanas vidusskolas, un tikai 75 no viņiem tika izglābti. Kopumā izglābti ir 174 uz prāmja esošie cilvēki, tostarp 22 no 29 apkalpes locekļiem.
Vairākas dienas slikto laikapstākļu dēļ glābšanas un meklēšanas operācija bija apturēta, bet otrdien ūdenslīdēji no prāmja vraka izvilkja vairāk nekā desmit cilvēku mirstīgās atliekas.
Visi 15 kuģa apkalpes locekļi, kuru darbs saistīts ar "Sewol" vadīšanu, ir apcietināti. Apcietināto vidū ir arī kuģa kapteinis Lī Džunseoku.
Prokuratūra trešdien paziņoja, ka prāmja operatortkompānija "Chonghaejin Marine" ir ignorējusi cita kapteiņa, kas tiek identificēts kā Šins, brīdinājumu, ka prāmim ir nopietnas stabilitātes problēmas.
Kompānija 2012.gadā no Japānas iegādājas tobrīd 18 gadus veco prāmi, veica remontdarbus, pievienoja papildu pasažieru kajītes trešajā, ceturtajā un piektajā klājā.
Šins prokuratūrai stāstījis, ka renovācijas darbi ir izmainījuši kuģa līdzsvaru un mazinājuši tā līdzsvara noturēšanas mehānisma darbību. Kompānija brīdinājumus esot ignorējusi.
Dienvidkorejas Jūras lietu ministrijas dati liecina, ka pirms pirmā signāla par briesmām nosūtīšanas prāmisveica strauju pagriezienu. Daži eksperti skaidro, ka straujajā manevrā varētu būt pārvietojusies kuģa smagā krava - tostarp vairāk nekā 150 transportlīdzekļu -, kas padarīja kuģi nestabilu, izraisot savēršanos un pēc tam apgāšanos.
Tomēr citi pieļauj, ka straujo pagriezienu izraisīja sadursme ar kādu klinti vai citu zemūdens objektu.
Tāpat prokuratūra arī izmeklē, kādēļ pasažieriem tika dots rīkojums palikt savās kajītēs un sēdvietās vismaz 40 minūtes pēc tam, kad kuģim jau bija radušās problēmas.