Krimā masveidā notiek kratīšanas tatāru mājās

Kratīšanas sākušās trešdien vakarā un turpinājušās visu nakti.

Drošības dienestu darbinieki ienākuši Krimas tatāru mājās, aizbildinoties ar teroristu meklēšanu, apaļā galda forumā, kas bija veltīts lielinieku režīma veikto Krimas tatāru deportāciju 70.gadadienai, sacīja Hamzins.

Tiesa gan, pagaidām nav informācijas, ka kāds būtu aizturēts vai arestēts.

"Vakar kratīšana tika veikta mūsu līdera Mustafas Džemiļeva mājās, viņam pašam klāt neesot. Šonakt notika masveida kratīšana Krimas tatāru mājās. Ar vienu apsūdzību - piedalīšanās terorismā vai aizdomas par to," sacīja Hamzins.

Medžlisa preses sekretārs atzina, ka arī viņa mājā notikusi kratīšana.

Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst. Sodot Krieviju par Krimas aneksiju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis jau noteikušas sankcijas vairākiem desmitiem Krievijas augstāko amatpersonu un Kremļa tuvākā loka cilvēku.

1944.gadā lielinieku diktatora Josifa Staļina organizētajās deportācijās uz Vidusāziju tika izsūtīti teju visi Krimas tatāri, kuru skaits jau Krievijas impērijas laikā represiju dēļ bija sarucis no pieciem miljoniem līdz 300 000. Kopš 1989.gada 266 000 Krimas tatāru ir atgriezušies Krimā, taču savā vēsturiskajā dzimtenē viņi saskaras ar vairākām grūtībām un plašu diskrimināciju. Lielākās problēmas saistītas ar valodas un kultūras tiesībām. Pēc pussalas aneksijas un "referenduma", ko Krimas tatāri boikotēja, viņi ir satraukti par savu turpmāko likteni.

LETA