Varšavā apglabāts komunists Voicehs Jaruzeļskis

Bēru dievkalpojumu Varšavas armijas baznīcā apmeklēja arī trīs pēc 1989.gada demokrātiskās vēlēšanās ievēlētie Polijas prezidenti - patlabanējais valsts galva Broņislavs Komorovskis, kā arī bijušie prezidenti Lehs Valensa un Aleksandrs Kvasņevskis.

Urna ar Jaruzeļska pelniem tika apbedīta Varšavas vēsturiskās Povonzku kapsētas karavīru sektorā.

Nelaiķa vienīgā meita Monika Jaruzeļska sacīja medijiem, ka "tēvs vienmēr sevi uzskatījis par karavīru un gribējis, lai viņu apglabā līdzās ieroču biedriem".

Kreisā spārna politiķi vēlējās, lai valstī sakarā ar Jaruzeļska nāvi tiktu izsludinātas sēras, tomēr prezidents Komorovskis šo lūgumu noraidīja, atgādinot, ka nelaiķis poļu sabiedrībā tiek vērtēts pretrunīgi.

Povonzku kapsētā bija pulcējušies arī aptuveni 100 protestētāju, no kuriem daudzi rokās turēja Jaruzeļska 1981.gadā izsludinātā karastāvokļa upuru fotogrāfijas.

Jaruzeļskis no dzīves aizgāja svētdien 90 gadu vecumā.

Viņš tiek uzskatīts par 1981.gadā ieviestā karastāvokļa organizatoru, un uz viņu gulstas atbildība par represijām pret arodapvienības "Solidaritāte" vadītās antikomunistiskās kustības aktīvistiem.

Toreizējā komunistiskā režīma vadītāja Jaruzeļska izsludinātais karastāvoklis stājās spēkā naktī uz 1981.gada 13.decembri.

Operācijā, kuras mērķis bija satriekt "Solidaritāti" un citas antikomunistiskās organizācijas, piedalījās 8000 karavīru, 30 000 policistu un bēdīgi slavenās Motorizētās pilsoņu milicijas rezerves ZOMO kaujinieku, kuru rīcībā bija 1750 tanki un 1900 bruņutransportieri.

Lai gan kopējais upuru skaits skaidri nav zināms, tiek lēsts, ka no komunistiskā marionešu režīma slepenpolicijas rokas ielu sadursmēs un vēlākajās represijās gājuši bojā vairāk nekā 100 cilvēku.

Karastāvoklis tika ieviests 16 mēnešus pēc "Solidaritātes" dibināšanas, un tobrīd tās rindās jau bija gandrīz desmit miljoni cilvēku.

Jaruzeļskis vēlāk apgalvoja, ka karastāvoklis ticis ieviests, lai izvairītos no neizbēgamās padomju invāzijas. Tam joprojām piebalso arī viņa atbalstītāji. Taču vairums vēsturnieku uzskata, ka tas ir tikai mēģinājums izvairīties no atbildības.

Kreisie mēģina Jaruzeļskim piedēvēt arī nopelnus par 1989.gada tā dēvēto apaļā galda sarunu organizēšanu, kas pavēra ceļu pirmajām daļēji brīvajām vēlēšanām pēc Otrā pasaules kara. Šajās vēlēšanās pārliecinošu uzvaru guva "Solidaritāte", un tās deva iespēju bez vardarbības demontēt komunistisko režīmu.

Tomēr ir skaidrs, ka komunistiskais režīms apaļā galda sarunām piekrita vienīgi tāpēc, ka pilnībā bija zaudējis poļu tautas atbalstu, bet uz tobrīd jau jūkošās PSRS aktīvu iejaukšanos vairs nevarēja cerēt.

LETA