Bijušais padomnieks Illarionovs: Putins vazā Rietumvalstis aiz deguna
Krievijas prezidents Vladimirs Putins visā Ukrainas kampaņas laikā vazā aiz deguna rietumvalstis un piekopj apsteidzošu stratēģiju, uzskata viņa bijušais padomnieks Andrejs Illarionovs, pašreizējais ASV Katona institūta analītiķis, kas ieradies Viļņā, lai piedalītos Lietuvas Seimā notiekošā diskusijā par modernā hibrīdkara formām.
Pēc viņa teiktā, Putina taktika ir vienkārša - diktēt Rietumu līderiem darba kārtību tā, lai viņi diskutētu par vecākām problēmām un piemirstu parūpēties par to, kas gaidāms nākotnē.
Tā, kamēr pasaule spriedelēja par asinsizliešanu Maidanā, Putins sagrāba Krimu, bet, kad Rietumi beidzot pamanīja Krimas okupāciju, Putins jau sūtīja bruņojumu prokremliskajiem kaujiniekiem Ukrainas austrumdaļā - un tā bez gala, norādījis Illarionovs, atgādinot, ka līdzīgu stratēģiju Putins izmantojis arī attiecībā uz Sīriju, panākot diplomātisku un politisku uzvaru pret Rietumiem.
Viņš uzskata, ka Krievijas prezidenta darbības stilu var raksturot ar diviem terminiem - formāls legālisms un prasību eskalācija.
Formālais legālisms visvairāk izpaužas Ukrainas gadījumā, piemēram, Putina apgalvojumos, ka aizbēgušais prezidents Viktors Janukovičs ir patiesais Ukrainas valsts vadītājs, referendumā jeb, drīzāk, "okupendumā" par Krimas jautājumu, kā arī tajā apstāklī, ka viņš bija parūpējies par parlamenta atļauju izmantot karaspēku Ukrainas teritorijā.
Savukārt prasību eskalācija īpaši izpaudusies Sīrijas gadījumā. "Kā atceraties, pirms gada pēc trim Sīrijas pilsoņkara gadiem rietumvalstu valdības bija nobriedušas iebrukt Sīrijā, ASV pat pieļāva iespēju dot precīzus triecienus šīs valsts teritorijā. Tad [Sīrijas prezidents] Bašars al Asads lietoja ķīmiskos ieročus, gāja bojā tūkstošiem civiliedzīvotāju. Putins to izmantoja, piedāvājot problēmai šķietamu risinājumu, notika sarunas, Asads atdeva ķīmiskos ieročus, bet vienlaikus kļuva par leģitīmu sarunu dalībnieku (..), rezultātā ASV atteicās no triecieniem - un kurš gan vēl aizvien ir pie varas Damaskā, ja ne Putina sabiedrotais Asads?" vaicājis Illarionovs.
Bijušais Krievijas prezidenta padomnieks uzskata, ka līdzīga notikumu gaita atkārtojusies arī Ukrainā, bet ar vēl lielāku intensitāti. Vispirms Putins uzsācis pret Ukrainu tirdzniecības, ekonomisko un finanšu karu, kas sekmējis Ukrainas ekonomikas stagnāciju un recesiju, tad piespiedis Janukoviču neparakstīt Asociācijas un brīvās tirdzniecības līgumu ar Eiropas Savienību (ES), tā vēl vairāk bremzējot Ukrainas ekonomiku.
Kamēr Eiropas Savienības valstis pievērsa uzmanību asinsizliešanai Maidanā, Putins okupēja un anektēja Krimu; kamēr Rietumu uzmanība vērsās uz Krimu, Putins sāka destabilizēt situāciju Ukrainas austrumos; kamēr Ukraina un pasaule centās aptvert tur notiekošo, Putins koncentrēja karaspēku pie Ukrainas robežas un draudēja ar tiešu iebrukumu, atgādinājis Illarionovs.
"Kad Rietumu līderi tūkstoš pirmo reizi brīdināja nepārkāpt divtūkstošo sarkano līniju, Putins atkal mainīja darba kārtību, sūtot karavīrus un bruņojumu uz Donbasu. Kad Ukraina ķērās pie šīs problēmas, Putins sāka apšaudīt Ukrainas spēkus no Krievijas teritorijas ar reaktīvajiem mīnmetējiem "Grad". Kad pasaule pat vēl nebija gatava reaģēt uz šo jauno izaicinājumu, tika sarīkots terora akts, notriecot pasažieru lidmašīnu ar gandrīz trīssimt nevainīgiem cilvēkiem, un tagad visi pasaulē diskutē, kā apturēt terora aktus, nepievēršot uzmanību tam, kas patlaban norisinās Ukrainas austrumos," viņš spriedis.
Kā uzsvēris Illarionovs, viņš nešaubās, ka zenītraķešu sistēma "Buk", ar ko notriekta lidsabiedrības "Malaysia Airlines" pasažieru lidmašīna, varēja piederēt tikai Krievijas armijai.
Vienlaikus viņš norādījis, ka principā netic sankciju iedarbībai, jo neatceras, ka kāds agresors sankciju dēļ būtu mainījis uzvedību, turklāt jāņem vērā, ka visas valstis, pret kurām līdz šim vērstas sankcijas, ir mazākas un to ekonomika nav tik diversificēta kā Krievijai.
Analītiķis uzskata, ka vienīgās sankcijas, kas patiesi būtu varējušas ietekmēt Putinu un Kremli, būtu ārvalstu valūtas rezervju iesaldēšana, taču to būtu vajadzējis darīt krietni ātrāk - februārī vai martā, un tajā būtu jāpiedalās ASV un Eiropai, ASV Federālo rezervju sistēmai (FRS) un Eiropas Centrālajai Bankai.
Pēc viņa teiktā, nav iespējams nopietni runāt par sankcijām, jo sankcijas pret dažiem cilvēkiem un kompānijām nemainīs vispārējo ekonomisko un politisko situāciju Krievijā, vēl vairāk - režīms šīs sankcijas izmantos propagandai.
