Putins un Merkele slepus esot savstarpēji jau "sadalījuši" Ukrainu
Vācijas kanclere Angela Merkele un Krievijas prezidents Vladimirs Putins strādā pie slepena plāna Ukrainas krīzes atrisināšanai, ziņo Lielbritānijas ietekmīgais laikraksts "The Independent".
Vācijas valdība laikraksta apgalvojumus kategoriski noliegusi.
"The Independent" apgalvo, ka informāciju saņēmis no kāda Merkelei tuvu stāvoša avota.
"Merkeles miera plāns" piedāvā starptautiski atzīt Krievijas anektēto Ukrainai piederošo Krimu, pretī sagaidot Kremļa finansiālā un militārā atbalsta pārtraukšanu Donbasa kaujiniekiem. Vienošanās arī paredz, ka Ukrainas prezidents Petro Porošenko atteiksies no iestāšanās NATO, bet Putins nejauksies Ukrainas tirdzniecībā ar Eiropas Savienību (ES), skaidro laikraksts.
Paredzēta arī Ukrainas ilglaicīga līguma noslēgšana ar Krievijas enerģētikas gigantu "Gazprom" par iepriekš norunātu cenu. Krievijai būs jāizmaksā arī viena miljarda dolāru (apmēram 746 miljonu eiro) kompensācija Ukrainai par Krimā turētās Krievijas Federācijas Melnās jūras flotes īres maksas zaudēšanu.
Informācijas avots ir pārliecināts, ka slepenā plāna realizācija sāksies uzreiz pēc "Malaysia Airlines" lidmašīnas notriekšanas izmeklēšanas pabeigšanas, ar ko politiskie līderi nebija rēķinājušies.
Avots norādījis, ka Merkele strādājusi pie šī plāna jau labu laiku pirms lidmašīnas bojāejas.
"Visu interesēs ir noslēgt šo vienošanos. Cerams, sarunas tiks atsāktas, ja izmeklēšanā izdosies panākt apmierinošu rezultātu," norādījis avots.
Tiesa, citas NATO valstis, kuras atteikušās atzīt Krimas aneksiju, var nebūt apmierinātas ar šo plānu.
"Lielā septiņnieka" jeb G7 valstis trešdien izplatīja kopīgu paziņojumu piedraudot ar bargākām sankcijām Krievijai par tās agresiju pret Ukrainu. Krimas aneksija paziņojumā nodēvēta par nepieņemamu.
Merkele Ukrainas krīzē centusies darboties kā tilts starp Krieviju un Rietumiem, un Vācija līdz šim negribīgi atbalstīja stingrāku sankciju piemērošanu Krievijai.
Tomēr šonedēļ Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, tostarp Vācija, vienojās par "trešās fāzes" sankciju piemērošanu Krievijai.
Jaunās sankcijas, atšķirībā no otrās fāzes sankcijām, kas aprobežojās ar individuāliem ceļošanas ierobežojumiem un līdzekļu iesaldēšanu, vērstas pret Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Krievijai un Vācijai ir ciešas ekonomiskās un kulturālās saites, tirdzniecības apjomam starp abām valstīm pērn sasniedzot 76 miljardus eiro.
Taču Vācijas valdības preses pārstāvis Štefens Zeiberts "The Independent" apgalvojumus kategoriski noliedza, uzsverot, ka tiem nav nekāda pamata.
LETA, Foto: Reuters
