Zviedru feministēm pirmo reizi pavīd reālas iespējas beidzot iekļūt parlamentā
Jaunākās aptaujas liecina, ka nākamsvētdien gaidāmajās vēlēšanās Zviedrijas feministes beidzot varētu iegūt pietiekami daudz balsu, lai pirmo reizi iekļūtu parlamentā.
Zviedrijā partijām, lai izcīnītu tiesības tikt pārstāvētām likumdevēju sapulcē, jāiegūst vismaz četri procenti balsu, un Feministu iniciatīva, šķiet, beidzot varētu šo mērķi sasniegt.
Iepriekšējās aptaujas, kuras pēc laikraksta "Dagens Nyheter" pasūtījuma veicis sabiedriskās domas pētniecības uzņēmums "Ipsos", liecināja, ka feministi var cerēt uz aptuveni trim procentiem balsu, taču tagad viņu atbalstītāju skaits pieaudzis par vienu procentpunktu.
Feministu iniciatīva apgalvo, ka Zviedrijas kā iecietīgas un līdztiesīgas sabiedrības tēls neatbilstot realitātei, un partija iestājas par "seksisma" likvidāciju, pieprasot aktīvāku valdības iejaukšanos, lai nodrošinātu sievietēm tādas pašas algas kā vīriešiem, un stingrāku vēršanos pret vardarbību ģimenē.
Partijai atbalstu paudis kādreizējais popgrupas ABBA dalībnieks Benijs Andersons, bet tās vadību uzņēmusies kreiso ekstrēmistu partijas "Kreisā partija" kādreizējā līdere Gudruna Šīmane.
Feministi iestājas arī par sešu stundu darbadienas ieviešanu un pieprasa, lai maternitātes atvaļinājums tiktu vienlīdzīgi sadalīts starp māti un tēvu.
Maijā notikušajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās feministu pārstāve pirmo reizi iekļuva arī Eiropas Savienības (ES) likumdevēju sapulcē. Soraja Posta kļuva arī par pirmo čigānieti, kas Zviedriju pārstāv EP.
Atbalsts feministiem pieaudzis lielajās pilsētās un gados jauno vēlētāju vidū.
Tajā pašā laikā, lai gan līdz vēlēšanām atlikusi nedaudz vairāk kā nedēļa, daudzi vēlētāji vēl nav izlēmuši par ko balsot. Tāpēc nav nekādas garantijas, ka aptaujas rezultāti precīzi atspoguļo realitāti.
"Feministu iniciatīvai būs grūti iekļūt parlamentā, taču tas nav neiespējami," atzīst "Ipsos" pārstāvis Dāvids Ālins.
"Ipsos" aptauja arī liecina, ka opozīcijā esošā kreisi centriskā koalīcija, kurā sociāldemokrāti apvienojušies ar "zaļajiem" un Kreiso partiju, saglabājusi savu pārliecinošo pārsvaru pār valdošo labēji centrisko Aliansi, kas sastāv no mērenajiem, Centra partijas, kristīgajiem demokrātiem un liberāļiem.
Lai gan atbalsts kreisajai opozīcijai nedēļas laikā krities par 0,7 procentpunktiem, par to joprojām gatavi balsot 48,1% vēlētāju.
Tikmēr premjerministra Frēdrika Reinfelta Aliansi atbalsta 36,9% zviedru, kas ir par 0,8 procentpunktiem mazāk nekā pirms nedēļas.
Savukārt atbalsts galēji labējai partijai ''Zviedrijas demokrāti'' pieaudzis par 0,1 procentpunktu, un šobrīd par viņiem gatavi balsot 9,7% respondentu.
LETA, Foto: Reuters
