Ukraina neatvilks karspēku, ja netiks ievērota ugunspārtraukšana
Ukraina neatvilks karspēku no frontes līnijas, ja pretēji miera plāna nosacījumiem netiks ievērota ugunspārtraukšana, svētdien sacīja Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes preses pārstāvis Andrijs Lisenko.
Viens no [Minskas vienošanās] galvenajiem punktiem skar ugunspārtraukšanu. Pārējie punkti seko tam,” sacīja amatpersona.
"Bet šis pirmais punkts vēl ir jāizpilda, tāpēc mēs nevaram runāt par pārējiem punktiem."
"Ja [Ukrainas bruņotie spēki] tiks atvilkti, tas notiks vienlaicīgi ar Krievijas karaspēka atvilkšanu," uzsvēra Lisenko.
Ukraina un Maskavas atbalstītās bruņotās bandas naktī uz sestdienu parakstīja vienošanos par demilitarizētas buferzonas izveidi valsts austrumos.
Saskaņā ar deviņu punktu vienošanos abas puses piekritušas atvilkt visus smagos ieročus vismaz 15 kilometru attālumā no frontes līnijas, tādējādi izveidojot vismaz 30 kilometrus platu demilitarizēto zonu.
Krievijas diversanti, algotņi un vietējie teroristi aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsa pretterorisma operāciju.
Augusta beigās Ukrainas kontinentālajā daļā iebruka Krievijas armijas regulārās vienības un izvērsa uzbrukumu pret Ukrainas armiju.
NATO Eiropas spēku virspavēlnieks Filips Brīdlovs vēl otrdien sacīja, ka Donbasā atrodas četri Krievijas Bruņoto spēku bataljoni.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienības, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
LETA
