Grībauskaite: "Putins diktē noteikumus pasaulei. Rietumos nav neviens, kas viņu apturētu"
Krievijas prezidents Vladimirs Putins šobrīd diktē savus noteikumus visai pasaulei, bet Rietumos pagaidām nav līdera, kas būtu gatavs viņu apturēt - šādu pārliecību izdevumam "The Washington Post" paudusi Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.
Prezidente atzinīgi izteikusies par to, ka ASV prezidents Baraks Obama beidzot parādījis sevi kā līderi Irākā un Sīrijā, un apliecinājusi atbalstu viņa lēmumam atļaut veikt uzlidojumus džihādistu grupējuma "Islāma valsts" kaujiniekiem. Vienlaikus viņa izteikusi cerību, ka Obama parādīs pienācīgu apņēmību arī Ukrainas gadījumā.
"Mēs piecdesmit gadus esam bijuši okupēti un zinām, kā jāizturas pret savu kaimiņu. Mani pārsteidz, ka to darīt baidās valstis, kas atrodas tālu un ko nav skārusi Krievijas agresīvā politika. Šobrīd sadzirdami runā tikai tās valstis, kas robežojas [ar Krieviju], - Baltijas valstis un Polija. Tas ir mūsu vienīgais ierocis cīņā ar Krieviju - būt sadzirdamiem un drosmīgiem un nokaunināt Rietumu līderus, ka viņi neuzņemas atbildību aizstāvēt brīvību, suverenitāti un demokrātiju Eiropā," uzsvērusi Grībauskaite.
Pēc viņas sacītā, līderu trūkums pasaulē ļāvis attīstīties tādiem teroristu grupējumiem kā IV, savukārt Ukrainas gadījumā tas ļāvis Krievijai "kļūt par valsti ar terorisma elementiem".
"Situācija joprojām pasliktinās. Krievijas karaspēks joprojām atrodas Ukrainas teritorijā. Tas nozīmē, ka Eiropa un pasaule atļauj Krievijai būt valstij, kas ne tikai draud saviem kaimiņiem, bet rīko pret tiem karu. Tas ir tāds pats starptautiskais terorisms kā Irākā un Sīrijā," uzskata Lietuvas prezidente.
"Ukrainā norisinās īsts karš. Eiropas Savienība un lielākā daļa pasaules līderu mēģina runāt par to tā, it kā tas nebūtu karš, bet vienīgi zināms atbalsts teroristiskiem elementiem. Mēs redzējām Krimas gadījumu - sākumā bija "zaļie cilvēciņi", bet tad tie izrādījās Krievijas karavīri. Tagad tas pats notiek Austrumukrainā, un esmu pārliecināta, ka tā nav pēdējā teritorija, kur Putins gatavojas demonstrēt savu spēku," viņa sacījusi.
"Ja mēs būsim tik saudzīgi, nosakot sankcijas, vai arī noteiksim tās, bet neīstenosim, domāju, ka viņš ies tālāk, mēģinot apvienot Austrumukrainu ar Dienvidukrainu un Krimu. Nesen viņš paziņoja, ka divās dienās varētu ieņemt Baltijas valstu galvaspilsētas, Varšavu un Bukaresti. Tie bija neslēpti draudi kaimiņvalstīm," atgādinājusi Grībauskaite.
Jautāta, vai Putins varētu doties uz Piedņestru, Lietuvas prezidente atbildējusi, ka viņš var doties jebkur, ja viņam tas tiks atļauts.
"Problēma ir tāda, ka Putina Krievija šobrīd ir gatava karam un grib karot. Eiropa un Rietumi nav gatavi un negrib karot. Eiropā un pasaulē nav līdera, kas spētu apturēt Putinu. Vēlāk mēs brīnīsimies, ka ieņemtas jaunas teritorijas, ka sadalītas jaunas valstis, un tad, iespējams, kaut ko vērst par labu jau būs daudz dārgāk vai pat par vēlu," viņa brīdinājusi.
Kā atzinusi Grībauskaite, visi apgalvo, ka NATO līguma piektais pants, kas paredz kolektīvo aizsardzību, tiks ievērots. "Taču tas neatturēs Putinu no viņa plāniem, ja viņš neredzēs reālu Eiropas un pasaules līderu rīcību. Viņi tikai runā. Mums jāaptur viņš Ukrainā, bet līdz šim tas vēl nav saprasts. Tādēļ es saku, ka vadību Eiropā šobrīd uzņēmies Putins, nevis Rietumi," piebildusi Lietuvas prezidente.
Viņasprāt Krievija, kas terorizē kaimiņvalstis, nav pasaulei mazāk bīstama par "Islāma valsti".
Grībauskaite atzinusi, ka "IV" ir pirmais pretinieks, ar ko pasaulei jātiek galā, bet pievērsusi uzmanību apstāklim, ka tas ļauj Putinam darīt visu, ko viņš vēlas. To, viņasprāt, apliecina arī "tā dēvētās miera sarunas Minskā, kas norisinājās Putina ultimāta iespaidā un kurās Rietumi un ES padevās viņa piespēlētajiem noteikumiem, kas faktiski nozīmē Ukrainas sadalīšanu".
Prezidente paudusi neizpratni, ka ASV sūta Ukrainai pārtikas palīdzību, izmantojot Vācijas kravas mašīnas, lai tikai neaizvainotu Putinu.
"Kādēļ mēs tā cenšamies neaizvainot Putinu, kas sūta karaspēku uz Ukrainu - nogalināt un okupēt Ukrainas teritoriju? Kādēļ mūs nesatrauc tas, kā jūtas ukraiņi? Agrāk vai vēlāk mēs atzīsim viņu par teroristu un noziedznieku," viņa spriedusi.
Grībauskaite piekritusi, ka notiekošais tiešām atgādina situāciju pirms Otrā pasaules kara, kad Vācija ar Lielbritānijas, Francijas un Itālijas ziņu anektēja Čehoslovākijai piederošo vāciešu apdzīvoto Sudetu apgabalu. "Mēs taču ar vaļējām acīm atļaujam sadalīt Ukrainu," viņa piebildusi.
Lietuvas prezidente uzskata, ka pēc Velsas samita NATO ir atmodusies. "Mēs saņēmām šo to savas drošības uzlabošanai. Mums jāinvestē vairāk. Bet cik daudz laika ir mūsu rīcībā?" viņa vaicājusi.
