Polija brīdina Franciju saistībā ar militāro kuģu piegādēm Krievijai
Polija pirmdien paziņoja, ka iespējamais Francijas lēmums piegādāt Krievijai militāros kuģus apgrūtina Polijas izvēli par Francijas piegādātājiem tās plānotajam pretraķešu aizsardzības vairogam.
"Es nespēju slēpt to, ka [līgums par helikopteru bāzes kuģiem] "Mistral" nepalīdz mums pieņemt pozitīvus lēmumus" par Francijas piegādātājiem pretraķešu aizsardzības vairogam, laikrakstā "Rzeczpospolita" publicētā intervijā sacījis Polijas aizsardzības ministrs Tomašs Semoņaks.
Francija šomēnes paziņoja, ka uz laiku aptur "Mistral" piegādi Krievijai, ko paredz 1,2 miljardus eiro vērtais līgums. Franciju par iespējamām kuģu piegādēm asi kritizēja NATO, jo tiek uzskatīts, ka Krievijai ir būtiska nozīme Ukrainas krīzes saasinājumā.
Francijas prezidents Fransuā Olands tolaik norādīja, ka lēmums par valsts kuģu būves sektoram tik nozīmīgā līguma laušanu tiks pieņemts oktobrī.
"Mēs esam kritiski noskaņoti pret šo darījumu. Neviens nekad to nav slēpis no mūsu partneriem Francijā," sacīja Semoņaks.
"Es nevēlos kļūt par kādu, kurš uzstāda Francijai noteikumus. Esmu pārliecināts, ka Francija pieņems gudru un atbildīgu lēmumu, zinot, ka ir NATO dalībvalsts un apzinoties savu sabiedroto viedokļus," piebilda Polijas aizsardzības ministrs.
Polija jūnijā izvēlējās Francijas bruņojuma ražošanas milzi "Thales" un tā konkurentu no ASV "Raytheon" kā pēdējos divus konkursa dalībniekus jaunās pretraķešu aizsardzības vairoga sistēmas piegādei. Tiek lēsts, ka projekta izmaksas desmit gados sasniegs 5,8 miljardus eiro.
"Thales" un Francijas un Itālijas raķešu ražotājs MBDA konkursā ir izveidojuši partnerību ar Polijas aizsardzības konsorciju "Polska Grupa Zbrojeniowa PGZ", bet "Raytheon" piedāvā "Patriot" tipa raķetes.
Polija ir atvēlējusi 33,6 miljardus eiro militārā aprīkojuma atjaunošanai desmit gadu laikā, tostarp pretraķešu vairoga, bruņutransportiera, zemūdeņu un bezpilota lidmašīnu iegādei.
Konfliktam kaimiņvalstī Ukrainā saasinoties, Polijas prezidents Broņislavs Komorovskis ir ierosinājis aizsardzības budžetu palielināt līdz 2,0% no iekšzemes kopprodukta pašreizējo 1,95% vietā.
Polija NATO pievienojās 1999.gadā, bet 38 miljonu apdzīvotā valsts ir Eiropas Savienības sastāvā kopš 2004.gada.
