Nobela prēmiju medicīnā piešķir par smadzeņu šūnu pētījumiem

"Ir jāatzīst, ka tas ir fantastisks atklājumu virknējums, patiesi aizraujošs," paziņoja Nobela fizioloģijas komitejas sekretārs Jērans Hansons.

O'Kīfe ir neirozinātnieks un profesors Universitātes koledžā Londonā un dzimis Ņujorkā īru imigrantu vecākiem. Abi pārējie balvas ieguvēji ir precēts norvēģu pāris.

Balva piešķirta par viņu darbu, lai izprastu, kā cilvēka smadzenes palīdz orientēties apkārtnē.

"Kā mēs zinām, kur mēs esam? Kā mēs varam atrast ceļu no vienas vietas uz citu? Un kā mēs varam saglabāt informāciju tādā veidā, ka varam uzreiz atrast virzienu, kad ejam to pašu ceļu?" teikts Nobela komitejas paziņojumā.

Šī gada Nobela prēmijas ieguvēji ir atbildējuši uz visiem trim jautājumiem, atklājot "iekšējo GPS" mūsu smadzenēs, kas palīdz mums orientēties.

"Džons O'Kīfe, Meja Brita Mozera un Edvards Mozers ir atrisinājuši jautājumu, kas gadsimtiem nodarbinājis filozofus un zinātniekus - kā smadzenes veido mums apkārtējās telpas karti un kā mēs varam atrast ceļu sarežģītā vidē?" norāda komiteja.

Mozeri ir piektais precētais pāris, kas ieguvis Nobela prēmiju.

Mozera tviterī paudusi šoku par balvas piešķiršanu, savukārt viņas vīrs par balvu vēl nezina, jo atrodas lidmašīnā uz Minheni. Savukārt O'Kīfe paudis prieku par balvas iegūšanu.

1971.gadā O'Kīfe atklāja pirmo pozicionēšanas sistēmas sastāvdaļu, atrodot žurkas smadzeņu daļā nervu šūnu tipu, kas tiek aktivizēts, kad žurka atrodas noteiktā vietā laboratorijā. Tādā veidā žurkas smadzenēs radās istabas karte.

Trīs desmitgades vēlāk, 2005.gadā, Meja Brita un Edvards Mozeri atklāja vēl vienu svarīgu smadzeņu orientēšanās sistēmas sastāvdaļu. Viņi identificēja nervu šūnu tipu, kas rada koordinātu sistēmu un ļauj precīzi notikt pozīciju un atrast ceļu.

LETA