Gorbačovs, stāvot pie Brandenburgas vārtiem, runā par jaunu Auksto karu
Pasaule ir uz jauna Aukstā kara sliekšņa un dialoga ceļā ar Krieviju ir jāatjauno uzticība, godinot Berlīnes mūra krišanas 25.gadadienu sestdien paziņojis pēdējais Padomju Savienības līderis Mihails Gorbačovs, kura pārkārtošanās un atklātuma politika bruģēja ceļu uz mūra krišanu.
83 gadus vecais Gorbačovs pauda pārliecību, ka Rietumi ir "padevušies triumfālismam", kā arī viņš pauda satraukumu par jaunākajiem konfliktiem Tuvajos Austrumos un Eiropā, vēstīja britu sabiedriskā raidorganizācija BBC.
Saistībā ar krīzi Ukrainā, kas bija daļa no Padomju Savienības, ir pieaudzis saspīlējums starp Krieviju un Rietumiem, kas sasniedzis augstāko pakāpi kopš Aukstā kara beigām.
Gorbačovs, kurš piedalījās pasākumā pie Berlīnes Brandenburgas vārtiem, kas tiek uzskatīti par Vācijas atkalapvienošanās simbolu.
"Asinsizliešana Eiropā un Tuvajos Austrumos dialoga starp lielvarām sabrukuma apstākļos rada milzīgas bažas," sacīja bijušais padomju līderis.
"Pasaule ir uz jauna Auksta kara sliekšņa. Daži pat saka, ka tas jau ir sācies," viņš paziņoja.
Gorbačovs norādīja, ka Rietumi, jo īpaši ASV, ir padevušies triumfālismam pēc Padomju Savienības sabrukuma 1991.gada. Tādēļ pasaules lielvaras nav spējušas tikt galā ar konfliktiem bijušajā Dienvidslāvijā, Tuvajos Austrumos un tagad arī Ukrainā, viņš piebilda.
Bijušais padomju līderis aicināja Rietumvalstis atcelt sankcijas pret Krievijas amatpersonām, kas ieviestas saistībā ar martā notikušo Ukrainas Krimas pussalas aneksiju un Krievijas iespējamo iesaisti konfliktā Ukrainas austrumos, lai tādejādi atjaunotu uzticību dialoga ceļā ar Kremli.
No piektdienas līdz svētdienai Vācijā turpinās svinības par godu Berlīnes mūra krišanai.
Berlīnieši 1961.gada 13.augusta rītā konstatēja, ka ap Rietumberlīni tiek celts dzelzsbetona mūris. Austrumvācijas komunistu režīms izveidoja šo mūri kopumā 155 kilometru garumā, lai pārtrauktu iedzīvotāju bēgšanu uz Rietumiem caur Rietumberlīni. Mūris krita 1989.gada 9.novembrī.
Vismaz 389 cilvēki gāja bojā, mēģinot aizbēgt no komunistiskās Austrumvācijas, liecina oficiālie dati, bet upuru tiesību aizsardzības grupas uzstāj, ka šis skaits ir krietni lielāks.
LETA/Foto: EPA/LETA
