Krievija izsludina meklēšanā uzreiz četrus bijušos Ukrainas aizsardzības ministrus
Krievijas Iekšlietu ministrija izsludinājusi meklēšanā četrus bijušos Ukrainas aizsardzības ministrus — Mihailo Kovaļu, Valēriju Geleteju, Stepanu Poltoraku un Andriju Zaharodņuku, kuri vadīja Ukrainas Aizsardzības ministriju pēc Krievijai draudzīgā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča gāšanas 2014. gadā un laikā, kad Krievija sagrāba Ukrainai piederošo Krimas pussalu un uzsāka karu Donbasā.
Izsludināšanas meklēšanā konkrēts iemesls nav norādīts, jo meklēto personu datubāzē tikai ieraksts “Meklēšanā pēc Kriminālkodeksa panta”, kas nav precizēts.
2023. gada februārī agresorvalsts Krievijas aizmuguriski Kovaļu apsūdzēja par “militārās agresijas koordinēšanu pret Donbasa iedzīvotājiem 2014. gadā”. Geletejs un Poltoraks aizmuguriski apsūdzēts par krievvalodīgo Donbasa iedzīvotāju “genocīdu”, bet Zaharodņuks, kā apgalvo okupantu izmeklētāji, bijis atbildīgs par Donbasa apdzīvoto vietu apšaudēm.
Jāatgādina, ka Budapeštā 1994. gada 5. decembrī parakstītais Memorands par drošības garantijām saistībā ar Ukrainas pievienošanos Līgumam par kodolieroču neizplatīšanu jeb “Budapeštas memorands”, ko bez Ukrainas parakstīja Krievija, ASV un Lielbritānija, paredz Ukrainas teritoriālās integritātes cienīšanu, tās tā brīža robežu ievērošanu un drošības garantēšanu, Ukrainai par labu Krievijai atsakoties no saviem kodolieročiem. Ukrainas teritoriālā integritāte un robežu negrozāmību Krievija apstiprināja arī ar 1997. gada 31. maija līgumu par draudzību, sadarbību un partnerattiecībām ar Ukrainu. Abiem starptautiskajiem līgumiem Krievija uzspļāva 2014. gada februārī, vispirms iesūtot Krimas pussalā bruņotos “zaļos cilvēciņus”, kas ieņēma Ukrainas valdības ēkas un karabāzes, un martā pussalu oficiāli anektējot, bet aprīlī Krievijas iesūtītie karavīri Igora Girkina vadībā uzbruka Doneckas apgabala Slovjanskai, sākot karu Donbasā.
Gan Krimas sagrābšanā, gan Donbasa kara uzsākšanā un separātisko “tautas republiku” izveidošanā Krievija aizbildinājās ar nepieciešamību respektēt tautu pašnoteikšanos, protams, to attiecinot tikai uz citiem. Pašā Krievijā jebkādi aicinājumi graut Krievijas teritoriālo integritāti ir kriminālnoziegums — Krievijas Kriminālkodekss par to paredz dažādus sodus līdz pat ilgam ieslodzījumam.
Vēl vairāk, kad čečeni savulaik izdomāja īstenot savas “tiesības uz pašnoteikšanos”, Krievija pret viņiem uzsāka divus asiņainus karus. Pirmajā karā toreizējā Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina vadībā no 1994. gada 11. decembra līdz 1996. gada 31. augustam Krievija pārvērta gruvešu kaudzēs republikas pilsētas un ciemus, nogalinot desmitiem tūkstošus vietējo civiliedzīvotāju, līdz bija spiesta noslēgt pamieru un izvākties no Čečenijas. Otrajā karā jau Jeļcina ieceltā Vladimira Putina laikā no 1999. gada 7. augusta līdz 2000. gada 30. aprīlim krievu armija atkal nogalināja desmitiem tūkstošus vietējo iedzīvotāju un iznīcināja “pašnoteikšanās tiesību” kārotājus.
Pašā Donbasā pēc asiņainām 2014. un 2015. gadu kaujām ar katru gadu nogalināto civiliedzīvotāju skaits pakāpeniski samazinājās, līdz visā 2021. gadā saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā cilvēktiesību komisāra datiem, tur dzīvību zaudēja vismazākais skaits visā Donbasa konflikta laikā – 25 cilvēki, taču tieši “genocīdu” Donbasā Krievijas diktators Vladimirs Putins minēja kā ieganstu, lai 2022. gada 24. februārī sāktu asiņaināko karu Eiropā kopš Ādolfa Hitlera izraisītā Otrā pasaules kara.
