ASV uzsākušas sarunas ar Kanādas uzņēmumu par retzemju metālu izsmelšanu no okeāna dzīlēm

Tagad, kad ASV uzsākusi tirdzniecības karu ar Ķīnu, piemērojot tās precēm 145% lielu importa tarifu, un saņemot pretī 125% lielu tarifu no Ķīnas, ASV ir apdraudēta arī retzemju metālu ieguve.  Piemēram, aprīļā sākumā, atbildot ASV tarifiem, Pekina savam eksporta kontroles sarakstam pievienoja septiņus retzemju elementus, kas ir būtiski aizsardzības, enerģētikas un tehnoloģiju uzņēmumiem. 

Kā liecina "Reuters" sniegtie dati, no 2014. līdz 2017. gadam Ķīna piegādāja ASV 80% no tām nepieciešamajiem retzemju metāliem. Un arī šobrīd vairāki avoti lēš, ka retzemju metālu imports no Ķīnas ASV sasniedz 60-80%.

Lai problēmu risinātu, Trampa administrācija strādā pie dekrēta izstrādes, kas ļautu ASV iegūt retzemju metālus no starptautiskajiem ūdeņiem Klusā okeāna dzīlēs. Okeāna dibenā guļošie akmeņi, kas veidojušies miljoniem gadu laikā, satur niķeli, kobaltu, varu, mangānu un dažus retzemju elementus, kas ir būtiski komponenti bateriju vai elektrisko vadu izgatavošanā.

Kanādiešu uzņēmums "The Metals Company" (TMC) martā apstiprināja, ka tas ir uzsācis sarunas ar Trampa administrāciju par atļauju izsniegšanu metālu ieguvei no okeāna starptautiskajiem ūdeņiem, kas provizoriski varētu notikt 2025. gada otrajā ceturksnī. Plānotā ieguves zona atrodas starp Havaju salām un Meksiku, Klusā okeāna starptautiskajos ūdeņos.

Uzņēmums apgalvo, ka vēlas izmantot Amerikas likumdošanu, lai izvairītos no metālu un minerālu ieguves kodeksa, kuru šobrīd izstrādā Starptautiskā jūras gultnes iestāde (SJG). "Mēs uzskatām, ka mums ir pietiekami daudz zināšanu, lai uzsāktu darbu, un mēs varam pārvaldīt riskus," norāda uzņēmuma izpilddirektors Džerards Barons.

Aptuveni 30 valstis iestājušās par ierobežojumiem minerālu ieguvei no okeāna dzīlēm, līdz zinātnieki spēs sniegt labāku ieskatu par šādu darbību potenciālajiem riskiem uz vidi. Taču uzņēmums TMC nevēlas gaidīt - tas pēdējās desmitgades laikā saņēmis vairāk nekā pusmiljarda dolāru lielas investīcijas, un uzņēmuma līdzekļi tuvojas izsīkumam.

Jāpiemin, ka Starptautiskā jūras gultnes iestāde tika izveidota 1982. gadā, un, saskaņā ar Apvienoto Nāciju Jūras tiesību konvenciju, tā drīkst veikt darbus okeāna dibenā, bet resursi, kas no turienes iegūti tiek pasludināti par "kopīgu cilvēces mantojumu". Vairāk nekā 160 valstis ir ratificējušas šo līgumu, tomēr šo valstu skaitā nav Amerikas Savienotās Valstis.

"Tas rada juridisku neskaidrību, ko uzņēmums TMC cenšas izmantot," norāda juriste Paskāla Rikarda, kas specializējas starptautiskajās jūras tiesībās. Bet Starptautiskās jūras gultnes iestādes ģenerālsekretāre Letīcija Karvalja norāda, ka "ikviena vienpusēja darbība būtu uzskatāma par starptautisko tiesību pārkāpumu un tieši apdraudētu daudzpusējas sadarbības pamatprincipus".