11 pārsteidzoši fakti par pāvestiem

Kurš var kļūt par pāvestu?
Saskaņā ar kanoniskajām tiesībām par pāvestu var kļūt jebkurš neprecējies, kristīts katoļticīgais vīrietis, tomēr pēdējo vairāk nekā 600 gadu laikā šajā amatā ir ievēlēti tikai kardināli. Par mūsdienās pastāvošās pāvesta vēlēšanu sistēmas sākumu tiek uzskatīts 1059. gads, kad pāvests Nikolajs II izdeva rīkojumu, ar kuru tika noteikts, ka tikai Kardinālu kolēģijai ir tiesības ievēlēt pāvestu.

Kurš bija pirmais pāvests?
Saskaņā ar tradīciju pirmais pāvests bija svētais Pēteris, kuru iecēlis pats Jēzus Kristus. Viņš kristīgo kopienu vadīja līdz apmēram 64. gadam, kad viņu sodīja ar nāvi.

Cik daudz pāvestu ir bijis?
21. aprīlī mūžībā aizgājušais Francisks bija 266. pāvests katoļu baznīcas aptuveni 2000 gadu ilgajā vēsturē. Tomēr jāņem vērā, ka aptuveni 40 pāvestus Vatikāns oficiāli neieskaita, jo tos uzskata par neleģitīmiem, galvenokārt tāpēc, ka viņus iecēla laicīgie valdnieki vai konfliktējošie grupējumi pašā baznīcā. Pēdējais šāds “antipāvests” bija Felikss V, kura deviņarpus gadu valdīšana noslēdzās 1449. gadā.

Vai bijuši laiki, kad nav pāvesta?
Zināms par pieciem šādiem periodiem, kad nebija pāvesta un netika veikta jauna pāvesta vēlēšana. Pirmais no tiem bija 13. gadsimta beigās, bet pēdējais 197 dienu periods noslēdzās 1800. gada 14. martā ar Pija VII ievēlēšanu. Kopumā šie periodi ilga 10 gadus un 50 dienas.

Kādu tautību pārstāvji kļuvuši par pāvestiem?
No 266 pāvestiem absolūtais vairākums (217) bija itāļi (pēdējais bija Pāvils VI (1963-1978). 16 bija franči (pēdējais Gregors XI (1370-1378), 6 vācieši (pēdējais Benedikts XVI (2005-2013)), 5 no mūsdienu Sīrijas kā Bizantijas impērijas pārstāvji (pēdējais Gregors III (731-741)), 4 grieķi (pēdējais Siksts II (257-258)), 3 Svētās Zemes Palestīnas pārstāvji (pēdējais Teodors I (642-649)), 3 no mūsdienu Tunisijas kā Romas impērijas Āfrikas provinces (pēdējais Gelasijs I (492-496)), 2 no mūsdienu Horvātijas kā Dalmācijas reģiona (pēdējais Jānis IV (640-642)), 2 spāņi (pēdējais Aleksandrs VI (1492-1503)), 2 portugāļi (pēdējais Jānis XXI (1276-1277)), 2 no Anatolijas mūsdienu Turcijā (pēdējais Jānis VI (701-705)), 1 anglis (Adrians IV (1154-1159)), 1 holandietis (Adrians VI (1522-1523)), 1 polis (Jānis Pāvils II (1978-2005)) un 1 argentīnietis (Francisks (2013-2025)).

Zīmīgi, ka pēdējie trīs pāvesti nav bijuši itāļi, kuri nepārtraukti valdīja vairākus gadsimtus.

Pāvestus ievēlē uz mūžu. Vai kāds ir atkāpies no pāvesta amata?
Pilnīgi droši ir zināms par sešiem pāvestiem, kuri paši atkāpās no amata, pieci to izdarīja tālā senatnē. Mūsdienās to izdarīja tikai Benedikts XVI, kurš atkāpās 2013. gadā, kļūstot pirmo, kas to izdarījis kopš Gregora XII 1415. gadā. Pirms tam to izdarīja Selestīns V 1294. gadā, Gregors VI 1046. gadā, Benedikts IX 1048. gadā un Jānis XVIII 1009. gadā.

Vai kāds ir atteicies kļūt par pāvestu?
Pirmais zināmais gadījums bija svētais Filips Benici, kurš, kā vēsta, 1271. gadā tik ļoti nevēlējās kļūt par pāvestu, ka slēpās tik ilgi, līdz tika izvēlēts cits kandidāts. Arī Svētais Karlo Boromeo 16. gadsimtā atteicās tikt ievēlēts. Nesenākais incidents bija 1978. gadā, kad konklāva laikā Milānas arhibīskaps, 76 gadus vecais kardināls Džovanni Kolombo skaidri paziņoja, ka ievēlēšanas gadījumā atteiksies no amata, un par pāvestu tika ievēlēts Krakovas arhibīskaps Karols Vojtila, kurš kļuva par Jāni Pāvilu II.

Kāpēc pāvesti maina savus vārdus, un vai viņiem tas jādara?
Pāvesti to dara saskaņā ar tradīciju. Pēc ievēlēšanas jaunajam pāvestam tiek uzdots jautājums: “Kādā vārdā tu būsi pazīstams?” Taču pāvestam nav obligāti jāmaina vārds. Vairāk nekā tūkstoš gadus lielākā daļa pāvestu saglabāja savu kristību vārdu. Pirmais, kurš mainīja savu vārdu, bija Jānis II 533. gadā, jo uzskatīja, ka viņa vārds Merkūrijs nav piemērots. Laika gaitā šī prakse kļuva biežāka, un kopš 1555. gada, kad pāvests Marcels II bija pēdējais, kurš izmantoja savu kristīgo vārdu. Viņa pēctecis Džovanni Pjetro izvēlējās Pāvila IV vārdu un visi turpmākie pāvesti ir izvēlējušies jaunu vārdu.

Tikai divi pāvesti ir izvēlējušies dubultvārdu — Jānis Pāvils I un viņa pēctecis Jānis Pāvils II, abi to izdarīja 1978. gadā, jo Jānis Pāvils II pāvesta amatā pabija nieka 33 dienas un par viņa nāves apstākļiem joprojām klīst dažādas sazvērestības teorijas.

Kādi ir visbiežāk lietotie pāvestu vārdi?
No 266 pāvestiem vispopulārākais vārds ir Jānis – to ir izvēlējušies 23 pāvesti. Otrs populārākais ir Gregors un Benedikts (katrs 16 reizes), pēc tam nāk Klements (14), Innocents (13), Leons (13) un Pijs (12). 44 vārdi ir lietoti tikai vienu reizi. Saskaņā ar tradīciju pirmā pāvesta Pētera vārdu vairs neizmanto.

Kurš pāvests savā amatā pabija visilgāk un visīsāko laiku?
Baznīca oficiāli atzīst, ka Svētais Pēteris bija pāvests visilgāk – vismaz 34 gadus. Tomēr vēsturnieki uzskata, ka visilgāk amatā bija Pijs IX – 31 gadu un 236 dienas līdz nāvei 1878. gada 7. februārī. Vismazāko laiku šajā amatā pabija Urbāns VII, kurš nomira no malārijas pēc nieka 12 dienām 1590. gada 27. septembrī.

Kurš bija visjaunākais un vecākais pāvests? Kurš nodzīvoja visilgāk?
Vecākais bija 1406. gadā ievēlētais 81 gadu vecais Gregors XII, bet visjaunākais — 955. gadā izraudzītais Jānis XII, kuram, iespējams, bija tikai 18 gadi. Savukārt visilgāk dzīvojušais pāvests bija Benedikts XVI, kurš 2022. gada 31. decembrī nomira 95 gadu vecumā.