Brisele pārrēķinājusi mūsu naudu: tagad tikai divās ES dalībvalstīs minimālā alga ir mazāka nekā Latvijā
Eiropas Savienībā (ES) publicēti dati par dalībvalstu minimālo algu apmēriem. Latvija uz kopējā fona izskatās ne pārāk labi - mūsu minimālā alga ir viena no minimālākajām...
Pēc "Eurostat" datiem, 2025. gada janvārī 10 ES valstīs minimālā darba alga bija mazāka par 1000 eiro mēnesī: Bulgārija (551 €), Ungārija (707 €), Latvija (740 €), Rumānija (814 €), Slovākija (816 €), Čehija (826 €), Igaunija (886 €), Malta (961 €), Grieķija (968 €) un Horvātija (970 €).
Sešās citās valstīs minimālā darba alga svārstījās no 1000 līdz 1500 eiro mēnesī: Kipra (1000 €), Portugāle (1015 €), Lietuva (1038 €), Polija (1091 €), Slovēnija (1278 €) un Spānija (1381 €). Atlikušajās sešās valstīs minimālā darba alga pārsniedza 1500 eiro mēnesī: Francija (1802 €), Beļģija (2070 €), Vācija (2161 €), Nīderlande (2193 €), Īrija (2282 €) un Luksemburga (2638 €).
Dati rāda, ka augstākā minimālā alga ES valstīs bija 4,8 reizes lielāka par zemāko. Tomēr atšķirības minimālajās algās starp valstīm ir ievērojami mazākas, ja tiek ņemtas vērā cenu līmeņu atšķirības.
Izsakot to Pirktspējas paritātē (Purchasing power parity - PPS), minimālās algas ES valstīs ar zemākiem cenu līmeņiem kļūst augstākas, salīdzinot ar valstīm ar augstākiem cenu līmeņiem. Pēc cenu atšķirību pielāgošanas starp valstīm minimālās algas svārstījās no 878 PPS mēnesī Igaunijā līdz 1 992 PPS Vācijā, kas nozīmē, ka augstākā minimālā alga bija 2,3 reizes lielāka par zemāko.
Ja mērīsim relatīvi, kā daļu no vidējiem ienākumiem, 2022. gadā minimālās algas veidoja vairāk nekā 60% no vidējiem bruto mēneša ienākumiem trīs Eiropas Savienības valstīs: Francijā, Portugālē un Slovēnijā (66% visās valstīs). Izplatības zemākajā galā minimālās algas bija mazāk nekā puse no vidējiem ienākumiem četrās valstīs: Beļģijā (49%), Maltā (46%), Igaunijā un Latvijā (43% abās valstīs).
