Itālijā 17 tūkstošus gadu vecs zīdaiņa skelets atklāj seno cilvēku sadzīves noslēpumus
Itālijā atrasts 17 000 gadus vecs zīdaiņa skelets. No tā iegūtais DNS atklājis aizraujošas nianses par bērna īso mūžu un seno cilvēku sadzīvi, teikts "Nature Communications" publicētajā pētījumā.
Atliekas tika atrastas teicamā stāvoklī, kas ļāva pētniekiem ar ārkārtīgu precizitāti atveidot viņa dzīves un nāves detaļas pēc gadu tūkstošiem. "Bērns, kuru atrada 1998. gadā alā Itālijas dienvidos, nodzīvoja no 7,5 mēnešiem līdz 1,5 gadiem. Bērna augums bija 82 centimetri, bet pēc ģenētiskajiem datiem viņam varēja būt zilas acis, sprogaini, tumši mati un tumša āda, kas paleolīta periodā bija raksturīga Centrāleiropas un Dienvidrietumeiropas iedzīvotājiem."
Klints plātņu aizsargātās mirstīgās atliekas bija ārkārtīgi labi saglabājušās, neskatoties uz savu vecumu, kas pēc radioaktīvā oglekļa datējuma ir starp 17 320. un 16 910. gadu. Pateicoties tam, zinātnieki ir ieguvuši unikālu iespēju pētīt šī bērna fiziskās attīstības īpatnības, veselības stāvokli un iespējamos nāves cēloņus.
Ģenētiskajā analīzē noskaidrots, ka zīdainis, domājams, cietis no hipertrofiskas kardiomiopātijas - iedzimtas slimības, kas izraisa sirds muskuļa sabiezējumu, kas varēja novest pie viņa priekšlaicīgas nāves.
Pētnieki arī atklājuši, ka bērna vecāki bijuši tuvi radinieki, domājams, brālēns un māsa. Šāds radniecības līmenis reti gadījies augšējā paleolīta laikmetā, taču kļuvis biežāks neolītā, norāda pētījuma autore, doktore Alesandra Modi no Florences universitātes.
No mazā bērna zobu analīzes pētnieki atklājuši fizioloģiskā stresa pazīmes pirms un pēc piedzimšanas, kas liecina par ievērojamas fiziskās spriedzes periodiem attīstības laikā.
Zobu analīze norāda, ka bērna mātei bijusi ierobežota mobilitāte un viņa, domājams, nav pietiekami ēdusi pēdējos grūtniecības mēnešos. Turklāt zīdaiņa atslēgas kaula lūzums liecina par iespējamu traumu dzemdībās.
"Šis novatoriskais pētījums, kas apvieno dažādas skeleta atlieku analīzes metodes, ļāva mums gūt bezprecedenta priekšstatu par Itālijas pussalā dzīvojušā bērna izaugsmi un dzīves apstākļiem, kā arī apkopot informāciju par tā laika mednieku vācēju dzīvi," norādīja Boloņas universitātes antropoloģijas profesors Stefano Benaci.
Zīdaiņa stāsts atver unikālu logu šajā cilvēces vēstures periodā un pievieno vēl vienu svarīgu elementu ģenētiskai mīklai, kas saistīta ar Itālijas pussalas iedzīvotājiem pirms 17 000 gadiem.
