Kubiļus mudina ES valsis veidot munīcijas rezerves iespējamam Krievijas uzbrukumam
Rietumeiropai jāgatavojas iespējamam Krievijas uzbrukumam un jāveido obligātas munīcijas rezerves, paziņojis Lietuvas bijušais premjerministrs Andrjus Kubiļus, kurš izvirzīts Eiropas Savienības (ES) aizsardzības un kosmosa komisāra amatam.
Intervijā laikrakstam "Financial Times" Kubiļus aicinājis veidot munīcijas un citu nepieciešamo preču rezerves un norādījis, ka tas ir labākais veids, kā paplašināt ES bruņojuma rūpniecību un sagatavot to karam, kas var izcelties pēc dažiem gadiem.
Viņš savu ieceri salīdzinājis ar obligātu prasību valstīm veidot dabasgāzes krājumus, lai nepieciešamības gadījumā varētu dalīties ar kaimiņvalstīm. "Tiek radīta pievienotā vērtība dalībvalstu drošībai, bet papildus tiek radīts arī pastāvīgs pieprasījums ražošanai, kas ir aizsardzības rūpniecības galvenā problēma. Tai trūkst stabilu ilgtermiņa pasūtījumu," klāsta politiķis.
"Demokrātiskajiem eiropiešiem ir jābūt pēc iespējas vienotākiem," uzsvēris Kubiļus, piebilstot, ka Lielbritānija ir uzskatāma par "Eiropas daļu". Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, kas turpinās trešo gadu, ES ir centusies palielināt bruņojuma ražošanu. Martā ES piešķīra 500 miljonus eiro, lai līdz 2025.gada beigām munīcijas ražošanu palielinātu līdz diviem miljoniem šāviņu gadā. 2022.gadā ražošanas jauda bija 300 000.
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena atzinusi, ka blokam būtu nepieciešami 500 miljardi eiro, lai kompensētu nepietiekamos aizsardzības izdevumus kopš Aukstā kara beigām.
Leiena sagaida, ka Kubiļus simt dienu laikā pēc stāšanās amatā izstrādās aizsardzības stratēģijas plānu, kurā būtu ietverts Eiropas pretgaisa aizsardzības vairogs, kā arī kiberaizsardzības sistēma.
Kubiļus vēlas, lai ES dalībvalstis šim mērķim veic kopīgu aizņēmumu, taču pret to iebilst Vācija un Nīderlande, kas bloka kopējā budžetā iegulda vairāk nekā no tā saņem. Topošais komisārs izteicis ieceri panākt vienotākus bruņojuma iepirkumus, jo pašlaik ES valstis labprātāk izvēlas savu ražotāju bruņojumu, tādēļ bloka valstīs ir dažādi tanki, artilērijas iekārtas un kaujas mašīnas.
Kubiļus citē Vācijas dienestu aplēses, ka Krievija uzbrukumam kādai Eiropas valstij varētu būt gatava pēc pieciem gadiem. Vienlaikus viņš atgādina, ka notiekošo vēro arī Ķīna. "Ķīna izdarīs vienu vienkāršu secinājumu. Rietumi ir diezgan vāji. Neskatoties uz to, ka Rietumiem kopā pieejami 25 reizes lielāki līdzekļi nekā Krievijai, mēs nespējam uzvarēt. Kāds ir iemesls? Tas ir politiskās gribas jautājums," norādījis Kubiļus.
