Kijivā atklāts Krimas tatāru genocīda upuru piemineklis
Ukrainas galvaspilsētā Kijivā, piedaloties Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim un vairākiem ārvalstu līderiem, arī Latvijas premjerministrei Evikai Siliņai, trešdien atklāts Krimas tatāru genocīda upuru piemiņas memoriāls.
Atklāšanas ceremonijā Miera skvērā piedalījās arī Horvātijas premjerministrs Andrejs Plenkovičs un Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.
Memoriāls veltīts trim traģiskiem Krimas tatāru tautas vēstures posmiem - Krimas aneksijai Krievijas impērijā 1783. gadā, Krimas tatāru deportācijām 1944. gadā un okupācijai 2014. gadā, sacīja Zelenskis.
"Mēs atklājam memoriālu laikā, kad vēsture atkal atkārtojas, kad Krima atkal ir kļuvusi par cīņas lauku par brīvību, par cieņu, par tiesībām dzīvot savā zemē," sacīja prezidents. "Un šis memoriāls nav tikai veltījums pagātnei. Tas ir simbols tam, ka mēs neaizmirstam un nepiedosim," uzsvēra valsts galva.
"Tūkstošiem Krimas tatāru tika piespiedu kārtā padzīti no savām mājām. Tūkstošiem cilvēku gāja bojā kaut kur šajā šausmīgajā garajā ceļā, kaut kur svešās zemēs, un viņi tika izraidīti no savas dzimtās zemes," atgādināja Zelenskis. "Okupanti nespēs mūs salauzt, tāpat kā viņi nespēja salauzt 1944. gadā deportētos," uzsvēra Zelenskis.
Pirms 80 gadiem, 1944. gada 18. maijā, ar padomju tirāna Josifa Staļina lēmumu visi Krimas tatāri tika deportēti no pussalas un lopu vagonos nosūtīti uz Vidusāziju.
Tūkstošiem cilvēku gāja bojā ceļā, vairāk nekā trešdaļa deportēto nomira pēc ierašanās. Saskaņā ar Krimas tatāru nacionālās kustības datiem no Krimas tika deportēti vairāk nekā 420 000 cilvēku.
