Rinkēvičs: jāpalielina visa veida palīdzība Ukrainai
Ukrainai pastāvīgi vajag vairāk ieroču un munīcijas, dienu pirms Ukrainas neatkarības dienas, preses konferencē uzsvēra Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs.
Viņš norādīja, ka Ukraina ir jāatbalsta līdz tās uzvarai. Rinkēvičs akcentēja, ka Latvija un Lietuva darīs visu, lai palīdzētu Ukrainai atgūt teritoriālo neatkarību tās starptautiski atzītajās robežās un pilnībā atjaunotu suverenitāti.
Runājot par paziņojumu, ka Vācija varētu samazināt militāro atbalstu Ukrainai un aizsardzībai atvēlēt mazāk nekā to ir prasījis Vācijas aizsardzības ministrs, Latvijas prezidents klāstīja, ka Vācija nodrošināja un turpina nodrošināt Ukrainai ievērojamu palīdzību.
Viņš piekrita, ka ir notikušas daudzas diskusijas par to, kas uz Ukrainu būtu jāsūta, kad un kā šo palīdzību ukraiņi varētu izmantot. Latvijas prezidents sacīja, ka viņš saprot diskusijas, kuras laiku pa laikam notiek NATO un Eiropas Savienībā, tomēr viņš izcēla divas lietas.
Rinkēvičs norādīja, ka jāpalielina visa veida palīdzība Ukrainai, jo Ukrainai "vajag visu". Viņš pieminēja, ka Latvija patlaban vada dronu koalīciju, savukārt Lietuva - atmīnēšanas koalīciju, citas valstis vada citas iniciatīvas. Latvijas prezidents uzsvēra, ka visi saprot un redz - ar to vien nepietiek. Viņš pauda cerību, ka partneri, ieskaitot Vāciju, sapratīs to un nākotnē tiks darīts vairāk.
Baltijas ceļa 35. gadadienai veltīts pasākums Pasvalē, Lietuvā
Pirms 35 gadiem notikušais Baltijas ceļš parāda vienotības un savstarpēja atbalsta spēku, uzsvēra Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš piektdien tikās ...
Runājot par Vācijas aizsardzības budžetu, Latvijas prezidents akcentēja, ka valstis, kuras atrodas Krievijas tuvumā, savā nostājā ir bijušas skaidras - aizsardzībai ir jāatvēl vairāk un jāinvestē aizsardzības spējās. Viņš vērsa uzmanību uz to, ka Latvija un Lietuva jau patlaban aizsardzībai tērē aptuveni 3% no iekšzemes kopprodukta.
"Latvijas sabiedrība atbalsta aizsardzības tēriņu palielināšanu. Mēs ceram un gaidām, ka citi NATO sabiedrotie un Eiropas partneri darīs to pašu. Mums izdevās sasniegt 2% no IKP, par ko vienojās NATO, taču, mūsuprāt, aizsardzībai jāatvēl vairāk nekā 2%, lai varētu modernizēt bruņotos spēkus un pretotos jebkādām Krievijas provokācijām un agresijai, vai tas būtu Ukrainā, vai kādā citā valstī," teica Latvijas prezidents.
Savukārt Lietuvas prezidents Gitans Nausēda uzsvēra, ka Ukraina turpina drosmīgi cīnīties pret agresoru. Viņš klāstīja, ka Ukrainas uzvara karā ir ārkārtīgi svarīga, jo tas ir vienīgais priekšnoteikums ilgstošam mieram Eiropā. Lietuvas prezidents sacīja, ka Baltijas valstis nevar piekrist idejām par Ukrainas teritorijām uz valsts integritātes rēķina.
Runājot par iespējamiem Vācijas lēmumiem, Lietuvas prezidents akcentēja, ka fakti nemelo - Vācija militārā ziņā ir otra lielākā Ukrainas atbalstītāja. Tāpat Vācija ir starp lielākajām Lietuvas atbalstītājām militārās un ekonomiskās sadarbības kontekstā. Vācija ir arī apņēmusies paplašināt klātbūtni Lietuvā līdz brigādes līmenim.
"Vācija ir uzticams partneris. Mums nav šaubu par abu valstu sadarbību arī nākotne, neatkarīgi no tā, kāda ir valdošā koalīcija Vācijā vai Lietuvā. Es novērtēju ciešo sadarbību ar Vāciju un tās valdību. Domāju, ka sadarbība nāks par labu gan Vācijai, gan Lietuvai," teica Nausēda.
Vācija līdz šim bijusi otra lielākā palīdzības sniedzēja Ukrainai pēc ASV. Taču Vācijas 2025.gada budžeta projektā, par kuru ieilgušas nesaskaņas kanclera Olafa Šolca valdošajā koalīcijā, Ukrainai paredzēti tikai aptuveni četri miljardi eiro, salīdzinot ar aptuveni astoņiem miljardiem eiro 2024.gadā.
Vācijas budžets vēl tiek apspriests, un Finanšu ministrija sestdien paziņoja, ka ir gatava apsvērt papildu izdevumus Ukrainai, izskatot katru gadījumu atsevišķi. Budžets jāpieņem līdz gada beigām.
