Eiropas Komisijai ir tiesības izslēgt Ungāriju no Šengenas zonas, taču tas radītu precedentu

Viņš skaidroja, ka Ungārijai ir vajadzīgi Krievijas speciālisti Pakšas atomelektrostacijas (AES) būvniecībai, ko veiks Krievijas valsts kodolenerģētikas kompānija "Rosatom". Tāpat Krievija ir piešķīrusi kredītu AES būvniecībai. Ungārija ir vajadzīgi ne tikai Krievijas speciālisti, iespējams, tā piesaista arī profesionāļus no Baltkrievijas.

"Ja raugāmies no Ungārijas viedokļa, tās ieskatā nekas ārkārtējs nav noticis. Ungārija norāda, ka vīzas būs vajadzīgas, taču ir riski, ka nebūs drošības pārbaudes. Tas nozīmē, ka Eiropas Savienībā (ES) varētu ieplūst cilvēki, kas varētu arī nebūt saistīti ar AES būvniecību un ES nebūtu vēlami," sacīja Kapustāns.

Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pasniedzējs atzīmēja, ka situācijā, kad noris Krievijas izraisīts karš un vairākas NATO Austrumu flanga valstis slēgušas robežu ar Krieviju un Baltkrieviju, Ungārija rīkojas pretēji - atver tās vēl vairāk vaļā. Viņš arī piebilda, ka, raugoties uz visu ES kopumā, bloks savā nostājā nav tiks stingrs, kā, piemēram, atsevišķas NATO Austrumu flanga valstis.

Kapustāns skaidroja, ka EK ir tā, kas vērtē, vai Ungārija ievēro noteikumus. EK ir devusi Ungārijai laiku līdz 19.augustam kliedēt bažas saistībā ar vīzu noteikumu atvieglošanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem. Tad, kad Ungārija iesniegs paskaidrojumus, EK vērtēs.

Eksperts uzsvēra, ka EK procedūras ir lēnas un smagnējas, jo šis process nozīmē, ka EK vērtēs, vai ir pārkāpums, ja tiks konstatēts pārkāpums, tad Ungārijai varētu izteikt brīdinājumu, savukārt pēc tam EK gaidīs, vai dalībvalsts uz brīdinājumu par izslēgšanu no Šengenas zonas reaģēs.

"Ja, piemēram, EK konstatēs pārkāpumu un, piemēram, Ungārija uz brīdinājumu nereaģēs, tad tikai var sekot nākamie EK soļi. [..] Tiesiskais ceļš ir EK aktivitātes, kas prasīs diezgan daudz laika. Tikai pēc tam būs arī politiski jāpieņem lēmums, vai Ungāriju izslēgt no Šengenas zonas, vai arī neizslēgt. Domāju, ka Eiropas politiķi nebūs ieinteresēti tik radikāli rīkoties," teica Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pasniedzējs.

Viņš klāstīja, ka ES dalībvalstīm ir tiesības izņēmuma situācijās uz iekšējām robežām atjaunot robežkontroli, piemēram, tas notika Covid-19 pandēmijas un 2015.gada migrantu krīzes laikā. Kapustāna ieskatā ir vērojams vēl kāds paradokss, proti, Rumānija, Bulgārija un Horvātija vēlas kļūt par daļu no Šengenas zonu, taču to diezgan spēcīgi bloķē citas valstis, taču tagad tie, kas šādu lēmumu bloķē, uzvedas šādi.

Taujāts, vai Ungārijas aktivitātes kopš tā uzņēmusies prezidentūru ES Padomē nav nokaitinājušas atsevišķas bloka dalībvalstis un vai nav ES līmenī jādomā par Ungārijas izslēgšanu no ES, Kapustāns vērsa uzmanību, ka Lisabonas līguma 50.pants skaidri atrunā kārtību, kā valsts juridiski var izstāties no ES, bet tai ir jābūt pašas dalībvalsts gribai, taču Ungārija to nevēlas. 85% ungāru 2020.gada aptaujā uzsvēra, ka vēlas dalību ES.

"Tā kā Ungārija pati nevēlas izstāties no ES, neviens to īsti izdzīt ārā nevar, jo būtībā nav stingra juridiska mehānisma, kā to izdarīt. Taču ir citi instrumenti, kurus var izmantot, piemēram, vērst sankcijas, ierobežot balsošanas tiesības ES Padomē, samazināt ES fondu finansējumu, izdarīt diplomātisko spiedienu, piemēram, EK nesen paziņoja, ka uz vairākām ES sanāksmēm, kuru norise iecerēta Ungārijā, nesūtīs komisārus, bet zemāka amata darbiniekus," teica eksperts.

Viņš norādīja, ka mazām valstīm prezidentūra ES Padomē ir kā suverenitātes simbols un neviens negrib to apdraudēt. Kapustāns akcentēja, ka izdzīt Ungāriju no bloka ir "pilnīgi nereāli" un pret kādu no ES dalībvalstīm var vērsties gadījumā, ja tiek pārkāptas kopējās vērtības. Lai gan Ungārijas dažas no tām ir pārkāpusi, situācija nav tāda, ka ir pārkāptas pilnīgi visas. Viņaprāt, arī tad, ja tiktu atrasts mehānisms Ungārijas izslēgšanai no bloka, tas vājinās ES - ja kāda valsts izvēlas pamest ES vai tiek izslēgta, tas nozīmē, ka kaut kas ES nav kārtībā. Turklāt tādā gadījumā Ungārijā varētu pieaugt gan Krievijas, gan Ķīnas ietekme.

LETA jau rakstīja, ka 70 Eiropas Parlamenta (EP) deputāti parakstījuši vēstuli ar aicinājumu apturēt Ungārijas dalību Šengenas zonā saistībā ar vīzu noteikumu atvieglošanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem. Tā vēsta tīmekļa izdevums "Politico".

Ungārija ir izpelnījusies jaunu ES neapmierinātību, atļaujot Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem iebraukt ES bez drošības pārbaudēm, ziņoja Vācijas izdevums RND.

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns ir radījis draudus drošībai, jo starp ES teritorijā iebraukušajiem ārzemniekiem var būt Krievijas spiegi un teroristi.

Orbāns nesen devās vizītēs Kijivā un Maskavā, kuras viņš nosaucis par "miera misiju". Pēc tikšanās ar Orbānu Krievijas diktators Vladimirs Putins paziņoja, ka Krievija un Ungārija ir parakstījušas jaunus sadarbības līgumus kodolenerģētikas, lauksaimniecības un ķīmiskās rūpniecības jomā.

EP stingri nosodīja Ungārijas premjera braucienu uz Maskavu, nosaucot to par ES ārpolitikas principu pārkāpumu.